Stoltenbergs: NATO mērķis ir aizkavēt un nepieļaut konfliktu rašanos

NATO
Sargs.lv
Image
Stoltenbergs
Foto: NATO

NATO, par spīti cienījamajam vecumam, aizvien ir alianse, kas aktīvi strādā, lai nepieļautu konfliktu rašanos un nodrošinātu dalībvalstu aizsardzību, tā Londonā pirms trešdien gaidāmās NATO dalībvalstu galotņu tikšanās diskusijā “NATO Engages” sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka nepiekrīt nesenajam Francijas prezidenta Emanuela Makrona publiskajam paziņojumam par NATO “smadzeņu nāvi”. Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO ir dzīva, aktīva un mainīga alianse. Viņš atgādināja, ka līdzīgas domstarpības dalībvalstu vidū veidojās piecdesmito gadu vidū, taču tās sekmīgi tika pārvarētas.

“Mūsu karavīri pirmo reizi vēsturē tiek izvietoti tās austrumu daļā, tāpat tiek uzsāktas apmācību operācijas Irākā. Tas pierāda, ka alianse spēj sasniegt jaunus mērķus,” pamatoja J. Stoltenbergs.

Viņš atzina – labākais veids, kā pierādīt alianses uzticamību, ir ar darbiem, ne vārdiem, ko alianse šobrīd dara.  Sabiedroto bruņoto spēku izvietošana alianses dalībvalstu teritorijās potenciālajiem agresoriem parāda, ka NATO nepieļaus nekāda veida uzbrukumus tās dalībvalstīm.

Komentējot nesen medijos izskanējušo informāciju par Turcijas izteikumiem, ka tā neatbalstītu NATO plānu Baltijas valstu drošībai, ja organizācija par teroristiskiem neatzīs kurdu kaujiniekus, J. Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO jau ir izveidots plāns Baltijas reģiona aizsardzībai.

“Plāns Baltijas drošībai ir izstrādāts, un tas nemitīgi tiek atjaunots. Jau tagad reģiona valstīs tiek izvietoti NATO karavīri, kas skaidri parāda – mēs domājam par reģiona drošību un šo lēmumu nemainīsim,” piebilda alianses ģenerālsekretārs.

Vaicāts par nākotnes plāniem alianses darbības uzlabošanai, J. Stoltenbergs atzina – par šo tēmu norit diskusijas, iesaistot visas dalībvalstis. “Aliansē kopā ir 29 sabiedroto valstis. Katrai no tām ir savs viedoklis, bet par spīti mūsu viedokļu nesaderībai dažādos jautājumos, mēs spējam saglabāt kopējās drošības intereses.”

Runājot par alianses izdevumiem un to, kāpēc tie ir tik ievērojami lieli, J. Stoltenbergs uzsvēra, ka salīdzināt, piemēram, Krievijas aizsardzības jomai veltītos izdevumus un NATO kopējos izdevumus nebūtu korekti. “Tās ir divas dažādas ekonomikas, un tās ir pilnīgi atšķirīgas izmaksas. NATO dalībvalstu iepirkumi rietumu tirgū vienmēr cenas ziņā atšķirsies no tiem, kādus veic Krievija,” norādīja NATO ģenerālsekretārs. Viņš arī piebilda, ka NATO izdevumi pēdējā laikā pieauguši, ietekmējoties no notikumiem citur pasaulē – “pieaugot spriedzei pasaulē, pieaug arī NATO izdevumi”.

Viņš gan piebilda - šobrīd aliansei ir svarīgi līdzekļus tērēt “gudrāk” nekā līdz šim, investējot pārdomātos iepirkumos, kas uzlabotu alianses kopējās spējas un drošību.

“NATO ir veiksmīgākā alianse pasaules vēsturē, tieši tāpēc, ka esam spējuši mainīties līdzi izmaiņām pasaulē. Un kamēr mēs spējam nemitīgi mainīties, tikmēr mēs turpināsim būt pasaulē veiksmīgākā alianse. Un tieši tāpēc šo 70. gadadienu ir vērts svinēt,” noslēdzot preses konferenci, uzsvēra NATO ģenerālsekretārs J.Stoltenbergs.

Dalies ar šo ziņu