Lai spētu kontrolēt un atturēt Krievijas agresiju Baltijas reģionā, NATO valstīm jāsadarbojas plašāku izlūkošanas un novērošanas operāciju veikšanā, norāda “Atlantic Council” aizsardzības jomas eksperti.
Trīs Baltijas valstis – Lietuva, Latvija un Igaunija – šobrīd ir tās NATO valstis, kuras izjūt vislielāko tiešo apdraudējumu. Iepriekš bijušas daļa no PSRS, tās tagad robežojas ar agresīvo Krieviju, kas nemitīgi veic darbības ar mērķi sašķelt aliansi, norāda “Atlantic Council” Baltijas reģiona izlūkošanas, novērošanas un izmeklēšanas (ISR) grupa.
Lai atturētu Krievijas agresiju Baltijas reģionā, NATO ir jāizvieto uzticama un efektīva aizsardzība, kuras pamatā būtu visaptveroša izpratne par Krievijas spējām, darbībām un nodomiem, uzsver eksperti. Svarīgs elements aizstāvēšanās jomā ir arī NATO Apvienotā Izlūkošana, novērošana un izmeklēšana jeb ISR – sistēma, kas apkopo alianses dalībvalstu norīkotus informācijas ieguvējus un analītiķus. Šie cilvēku spēkos ir nodrošināt esošās situācijas novērtējumu, agrīno brīdināšanu un nepieciešamības gadījumā – arī lēmumu pieņemšanu par kaujas operāciju uzsākšanu, pētījumā informē ISR darba grupa. Speciālisti norāda – uzsāktais darbs ir jāturpina, lai spētu nodrošināt arī turpmāku NATO miera un drošības uzturēšanu, piebilstot, ka primāri šobrīd jākoncentrējas uz Baltijas reģiona drošību.
Pastāvīga propagandas plūsma, viltus ziņas, dezinformācija, provokācijas pierobežā, gaisa telpas pārkāpumi un kiberuzbrukumi, nemaz nerunājot par agresīvu un neuzraudzītu karaspēka izvietošanu un “ātrajiem” vingrinājumiem – tas viss liecina par nepārtrauktu konfrontāciju. Valdības atbalstītā propaganda mudina krievu etniskās kopienas Baltijas reģionā pasludināt neatkarību tāpat kā Maskava jau sen ir mudinājusi etniskos krievus atdalīties no Ukrainas. Šī taktika, ko bieži dēvē par “Krievijas ļaundabīgu darbību”, viennozīmīgi rada spiedienu uz Baltijas valstīm un izraisa zināmas bailes un nenoteiktību, uzsver Baltijas reģiona drošības eksperti.
Baltijas valstis atrodas starp “māti Krieviju” un Krievijas Baltijas flotes mītni Kaļiņingradu, kas jau gandrīz 30 gadu izolēta un atdalīta 300 km attālumā no Krievijas. Baltijas valstu atraušana no NATO kontroles nozīmētu atjaunot stratēģisko pamatu, ko Krievija zaudēja 1990. gados, sagraut aliansi un pamatīgi pārveidot Eiropas drošības vidi. Tāpat tas izbeigtu turpmāku NATO paplašināšanos, piemēram, Ukrainā un Gruzijā. Tās Krievijai būtu vilinošas atlīdzības, norāda eksperti.
“Atlantic Council” uzsver, ka iespējamie scenāriji agresijai Baltijas valstīs ir vairāki. Kā potenciāli iemesli uzbrukuma sākšanai tiek minēti: iespējamais NATO spēku papildinājums Baltijā, Krievijas politiskās un ekonomiskās sistēmas destabilizācija, ASV iesaiste krīžu novēršanā citviet pasaulē, atbrīvojot ceļu uzbrukumam Baltijā, ASV un Eiropas iekšējie konflikti, kā arī Kremļa ietekme uz atsevišķiem Igaunijas un Latvijas politiskajiem spēkiem. Tieši tāpēc eksperti norāda, ka vajadzīgie soļi Baltijas drošības stiprināšanā jāsper tagad, nevis tad, kad jau var būt par vēlu.
Jo Krievijas spējas šajā reģionā ir ievērojamas – Krievijas Rietumu militārajā apgabalā (WMD) atrodas daudz vairāk spēka vienību nekā NATO austrumu spārnā. Krievijas WMD atrodas 1. tanku armija, 6. un 20. apvienotā ieroču armija, 11. armijas korpuss Kaļiņingradā ar aptuveni 21 brigādi tās sastāvā, kā arī trīs gaisa desantnieku divīzijas un trīs “Spetsnaz” īpašo uzdevumu vienības.
Krievijas Baltijas flote jūrā nodrošina 33 iznīcinātājkuģu, fregašu un krasta korvešu apkalpošanu. Tās izmantošanā ir arī divas dīzeļzemūdenes, kā arī atmīnēšanas, loģistikas un amfībiju desanta karakuģi. Ar gaisa un sauszemes pretkuģu raķešu atbalstu it kā ne pārāk milzīgā Baltijas flote var kļūt par būtisku ienaidnieku, norāda “Atlantic Council” eksperti. Viņi piebilst, ka Krievijas vienīgās neaizsalstošās ostas neizmantošana kuģubūvei norāda, ka Krieviju tomēr uztrauc tās atdalītās teritorijas tuvums NATO.
Foto: EPA/Scanpix
Krievijas gaisa spēku rīcībā šobrīd ir aptuveni 1200 kaujas lidaparātu un gandrīz 400 helikopteru. Eksperti lēš, ka uzbrukuma gadījumā Krievija pret Baltijas valstīm vērstu aptuveni 400 iznīcinātāju un bumbvedēju, kā arī papildu 150 helikopteru, atkarībā no tā, cik no tiem būtu gatavi doties neplānotā kaujā atbalstīt jūras un sauszemes spēku vienības un aizsargāt Krievijas robežu kopumā. Savukārt kodolieroču ziņā Krievija ir labi aprīkota gan ar gaisa, gan jūras, gan arī sauszemes raķetēm. Tāpat valsts īpašumā ir arī tuvās distances ballistiskās raķetes un kruīza raķetes, kuras var palaist no kuģiem vai lidaparātiem. Kaut arī Krievijas īpašumā ir šādi ieroči, arī ASV, Lielbritānijai un Francijai ir savi kodolieroču arsenāli, kas pēc ekspertu domām, liktu Putinam padomāt, pirms ieroču izmantošanas pret kādu no NATO dalībvalstīm.
Iepriekš veiktās dezinformācijas un kiberuzbrukumu aktivitātes Gruzijā, Krimā un Donbasā Krievijai teorētiski ļauj līdzīgu scenāriju izspēlēt arī, piemēram, Narvā, Igaunijā. Tipisks hibrīduzbrukuma scenārijs varētu būt Krievijas izlūkdienesta virsnieku, paramilitārā personāla vai speciālo operāciju karaspēka izvietošana reģionā, lai kūdītu Igaunijas etniskos krievus. Nemieru gadījumā Krievijas karavīri pārietu valstu robežu, saucot sevi par miera uzturētājiem.
Foto: Moskva News Agency
NATO Apvienotā ISR (JISR) jābūt visaptverošas situācijas izpratnes priekšplānā, lai informētu Rietumu lēmumu pieņēmējus par esošo situāciju un tās izmaiņām reģionā.
NATO Apvienotā ISR jeb “JISR” ir operāciju un izlūkošanas funkcija, kam nepieciešama plaša koordinācija un sadarbība vairākos līmeņos. NATO JISR apvieno spējas, organizācijas un procedūras, lai laikus sniegtu informācijas atbalstu politiskajiem un militārajiem vadītājiem no taktiskā līdz stratēģiskajam līmenim. JISR mērķis ir sniegt pareizo informāciju pareizajai personai un pareizajā formātā vajadzīgajā laikā. JISR ir operatīvā saikne jeb “līme”, kas ir būtiska panākumiem mierā un karā, norāda tās pārstāvji.
NATO Apvienotā ISR grupa izveidota, lai nodrošinātu pārvaldības lomu ISR attīstības un izpildes uzraudzībā visā aliansē. Tajā darbojas pārstāvji no vairākām galvenajām NATO vienībām, piemēram, NATO Komunikāciju un informācijas aģentūras (NCI Agency) un deviņu nāciju multinacionālā ieguldījuma jeb MAJIIC2. 2014. gadā Velsā notikušajā samitā NATO līderi nosauca ISR par vienu no alianses galvenajām prioritātēm.
NATO Alianses teritorijas novērošanas (AGS) programma komandieriem nodrošinās visaptverošu izpratni par situāciju uz sauszemes un jūrā. AGS programmu, par kuru lēmušas 15 sabiedroto valstis, veidos pieci RQ-4 Global Hawk bezpilota lidaparāti, kas spēj veikt garo distanču pārlidojumus jebkādos laikapstākļos jebkurā diennakts laikā. RQ-4 var pacelties gandrīz 20 km augstumā un līdz 30 stundu ilgus lidojumus veikt 4 km rādiusā ap to kontrolētāju. Lidaparāti aprīkoti ar radaru un zemes kustības mērķa indikatoru sensoriem, kurus atbalsta mobilas zemes vadības stacijas, kuras ir savietojamas ar plašu NATO un nacionālo sistēmu klāstu, informē “Atlantic Council”. Pirmo no bezpilota lidaparātiem AGS komanda Itālijā saņēma novembrī, taču vispārēju darbu ar visiem pieciem lidaparātiem paredzēts uzsākt 2020. gadā.
NATO publicitātes foto
Informāciju par situāciju gaisa telpā nodrošina NATO agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēma (AWACS), kas sastāv no četrpadsmit E3-A un sešām E-3D Sentry lidmašīnām. Šīs platformas nodrošina novērošanu gaisā, agrīno brīdināšanu un operāciju kontroli. Darbojoties augstumā līdz 9 km, E-3 Sentry var izsekot un uzraudzīt lidaparātus līdz 400 km rādiusā, izmantojot tāla attāluma radaru un pasīvos sensorus. Trīs lidaparāti var pārklāt laukumu līdz aptuveni 311 000 kvadrātkilometriem un lidot līdz astoņām stundām bez degvielas uzpildes. Taču šie lidaparāti ap 2035. gadu jau būs novecojuši, un tos būs nepieciešams manīt, uzsver eksperti. NATO jau ir sākusi alianses nākotnes uzraudzības un kontroles projektu, lai noteiktu sistēmu un spēju prasības termiņam ap 2035. gadu.
Savukārt jūras teritorijas novērošanu Baltijas reģionā nodrošina nacionālās platformas, ieskaitot piekrastes radarus, jūras patruļlidmašīnas (gan ar pilotu, gan bezpilota), virszemes karakuģus ar pretgaisa aizsardzības radariem un hidrolokatoru blokiem, zemūdenes, akustisko un magnētisko anomāliju sensorus, un piekrastes patruļkuģus. NATO apsver arī plānu padarīt nacionālos jūras patruļas resursus aliansei pieejamus katru dienu, līdz tā varēs nodrošināt savas iespējas arī jūrā.
NATO publicitātes foto
ISR bezpilota lidaparāti un bezpilota zemūdens transportlīdzekļi palielinātu alianses pretzemūdeņu iespējas Baltijā, norāda eksperti. NATO, iespējams, saņems arī ASV P-8 jūras patruļlidmašīnu un MQ-4 Triton bezpilota lidaparātu no ASV Bruņoto spēku Eiropas pavēlniecības (USEUCOM), lai palīdzētu uzlabot novērošanas iespējas jūrā. Tāpat kā Apvienotā gaisa pavēlniecība (AIRCOM), Jūrniecības komponentes pavēlniecība (Maritime Component Command) apstrādās un izplatīs jūrā iegūtos datus.
Eksperti uzsver, ka NATO AGS un AWACS sistēmas ir alianses novērošanas un izlūkošanas galvenās platformas, taču dalībvalstu piedāvātās sistēmas ievērojami papildina alianses spējas noteiktajās jomās. Trīsdesmit viens ASV gaisa spēku E-3 AWACS, trīsdesmit divi U-2 stratēģiskās izlūkošanas lidaparāti, divdesmit divi RC-135 Rivet Joint SIGINT lidaparāti un aptuveni 160 lielie bezpilota lidaparāti, kā arī vairāki tūkstoši mazāku taktisko bezpilota lidaparātu ievērojami pārspēj potenciālos pretiniekus, un Baltijas scenārijā būtu galvenais nacionālais JISR nodrošinātājs gaisā. Pašreizējie plāni paredz bezpilota lidaparātu MQ-9 eskadriļu bāzēt Polijā – kā daļu no nesen noslēgtā divpusējā līguma par ASV spēku palielināšanu valstī.