Pirmais no pieciem NATO “Alliance Ground Surveillance” (AGS) jeb bezpilota novērošanas lidaparātiem 21. novembra plkst. 16.46 piezemējies Sigonelā, Itālijā, tādejādi publiski apliecinot, ka NATO novērošanas lidaparātu programma ir atklāta.
“Es sveicu pirmo NATO bezpilota novērošanas lidaparātu Sigonelā. Šis notikums demonstrē to, ka NATO sabiedrotie uztver nopietni Alianses modernizāciju un investēšanu jaunākajās un progresīvākajās tehnoloģijās, lai sekmētu mūsu kopējo drošību,” Briselē sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg).
Jaunais lidaparāts ceļu no Palmdeilas aviācijas bāzes Kalifornijā, ASV sāka 20. novembrī un pēc 22 stundu lidojuma nosēdās savās jaunajās mājās – galvenajā bāzē Itālijā. To sagaidīja NATO Alianses teritorijas novērošanas vadības aģentūras (NAGSMA) vadītājs brigādes ģenerālis Volkers Samanss (Volker Samanns) un NATO Bezpilota Novērošanas Spēku komandieris brigādes ģenerālis Filips Stjuarts (Phillip Stewart), kā arī citas amatpersonas.
Pirmais NATO bezpilota lidaparāta ceļojums no ASV uz Itāliju ir nozīmīgs sākums daudznacionālam projektam, kas paredz iegādāties tikai modernāko aprīkojumu. Šie speciāli aprīkotie lidaparāti tapuši, pateicoties 15 dalībvalstu ieguldījumam. Šo valstu vidū ir Bulgārija, Čehija, Dānija, Igaunija, Vācija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Norvēģija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, ASV un arī Latvija.
Publicitātes foto
Airis Rikveilis, kurš ir Alianses teritorijas novērošanas projekta vadības organizācijas Direktoru valdes priekšsēdētājs, norādīja, ka šis ir ļoti nozīmīgs notikums gan Alianses, gan Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, iezīmējot jaunu posmu NATO attīstība.
Viņš uzskata, ka Latvijai un abām pārejam Baltijas valstīm – Lietuvai un Igaunijai, ņemot vērā reģiona specifiku, jaunas sistēmas darbības sākums ir milzīgs ieguvums, jo iegūtā informācija ļaus savlaicīgi analizēt drošības situācijas attīstību reģionā un sekmēs efektīvu aizsardzības spēju attīstības plānošanu.
Prieku par saņemtajiem lidaparātiem savā "Facebook" profilā pauda arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš šobrīd atrodas darba vizītē Kanādā.
Paredzēts, ka šo lidaparātu pēc nepieciešamības varēs izmantot visās NATO dalībvalstīs, un tas būs nozīmīgs atbalsts NATO operācijās. Katrai no dalībvalstīm būs pieeja novērošanas un izlūkošanas operācijās iegūtajiem datiem.
Jaunie NATO lidaparāti ir tapuši, ievērojot Ziemeļatlantijas padomes un SACEUR jeb Sabiedroto Eiropas spēku virspavēlniecības noteiktās prasībās. NATO RQ-4D attālināti vadāmie lidaparāti ir veidoti uz ASV gaisa spēku lidaparātu “40 Global Hawk” bāzes, bet piemēroti tieši NATO prasībām, lai nodrošinātu vismodernākās izlūkošanas, novērošanas un izsekošanas iespējas.
Kopā šajā NATO bezpilota lidaparātu programmā plānoti pieci šādi lidaparāti, kas kopa ar attiecīgiem zemes segmenta atbalsta elementiem patlaban iziet dažādas testēšanas fāzes. Kad galvenajā bāzē Sigonelā ieradīsies visi pieci lidaparāti, tiks uzsākta noslēdzošā pārbaude, lai pārliecinātos par to gatavību operāciju veikšanai. Plānots, ka tas varētu notikt 2020. gada ietvaros.
Šis ir līdz šim vērienīgākais NATO tehniskais projekts, kas izmaksājis ap 1,5 miljardiem eiro.