NATO četras daudznacionālās kaujas grupas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā ir ieguvušas pilnībā operacionālu vienību statusu. Kanādas vadītā kaujas grupa, kas uzturas Ādažu bāzē, ir ceturtā kaujas grupa, kas pabeigusi sertifikācijas mācības.
Atbildot uz saspringto drošības situāciju, 2016. gadā Varšavas samita laikā sabiedroto valstu līderi nolēma paplašināt NATO militāro klātbūtni alianses austrumu daļā. Kopš šī lēmuma četras daudznacionālas kaujas grupas, kuras veido apmēram 4 500 karavīri, ir devušās uz Baltijas valstīm un Poliju. Kanādas vadītajā kaujas grupā Latvijā savu ieguldījumu sniedz arī karavīri no Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas. Vācija vada kaujas grupu, kas uzturas Lietuvā, un tās sastāvā ir arī bruņotie spēki no Beļģijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Norvēģijas. Savukārt Lielbritānija vada kaujas grupu Igaunijā, kuras sastāvā ir karavīri no Francijas, bet ASV vada kaujas grupu Polijā, kurā piedalās arī Rumānija un Lielbritānija.
Šie ir samērīgi aizsardzības un atturēšanas spēki, kas pilnībā atbilst NATO starptautiskajām saistībām. Ar paplašināto spēku izvietošanu tiek skaidri demonstrēts, ka uz uzbrukumu vienai no sabiedroto valstīm atbildēs bruņotie spēki no visas alianses.
Šis četras kaujas grupas ir viens no veidiem, kā NATO atbild uz Krievijas spēka pielietošanu pret saviem kaimiņiem un Krievijas bruņoto spēku koncentrēšanos Baltijas reģionā un ne tikai. NATO pastiprina savu daudznacionālo klātbūtni arī Melnās jūras reģionā, tur izvietojot Rumānijas vadīto daudznacionālo brigādi. Alianse ir arī trīskāršojusi NATO Reaģēšanas spēku karavīru skaitu, sasniedzot 40 000, (to centrālie spēki ir Sevišķi ātras reaģēšanas kaujas grupa) un izveidojusi astoņus nelielus štābus (NATO spēku integrācijas vienības), lai atvieglotu mācību un papildspēku ienākšanas koordinēšanu.