19. janvārī Slovēnijas valdības sēdē paziņoja par 50 Slovēnijas bruņoto spēku karavīru dalību Kanādas vadītajā bataljona lieluma kaujas grupā, kā arī par komandpunkta izveidošanu NATO pastiprinātās klātbūtnes (Enhanced Forward Presence jeb EFP) ietvaros, tostarp sniedzot nacionālā atbalsta elementu, ko plānots uzsākt pēc šā gada maija beigām, neizslēdzot militāro vienību rotācijas iespēju.
Slovēnijas bruņoto spēku karavīru uzdevums Kanādas vadītās bataljona lieluma kaujas grupas un NATO pastiprinātās klātbūtnes ietvaros izvietotā komandpunkta sastāvā būs nodrošināt alianses gatavību veikt visaptverošus un pastiprinātus preventīvos pasākumus, kā arī sniegt atbalstu aizsardzības jomā, tostarp īstenojot militārās mācības, treniņus un citus miera uzturēšanas pasākumus, neizslēdzot iepriekš minēto kaujas grupu pārvietošanu.
Ievērojot īstenoto divpakāpju procedūru, Slovēnijas valdība informēs Nacionālās Asamblejas Aizsardzības komiteju un Ārlietu komiteju par Slovēnijas bruņoto spēku dalību NATO pastiprinātās klātbūtnes pasākumos. Slovēnijas valdība pieņems gala lēmumu pēc abu Nacionālās Asamblejas kompetento komiteju apspriedes.
Lēmumu par alianses militārās klātbūtnes pastiprināšanu austrumu reģionā, t.i., četru bataljona lieluma kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, pieņēma NATO dalībvalstu un valdību vadītāji NATO samitā Varšavā pērn jūlijā.
Plānots, ka Kanādas vadīto bataljona līmeņa kaujas grupu izvietos Latvijā š.g. jūnijā un to veidos ap 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas.