NATO ģenerālsekretārs: Aliansei jāreaģē uz Krievijas militāro spēku pieaugumu

Stoltenbergs uzsvēra, ka Krievija ir gatava lietot militāros spēkus pret saviem kaimiņiem, kā tas noticis Ukrainā un Gruzijā. Līdz ar to NATO ir jāreaģē, un tas tiek darīts atbildīgā veidā.

Polijā un Baltijā tiks izvietoti četri starptautiski bataljoni, tāpat ir uzlabota NATO spēku gatavība. "Mēs turpinām uzstāt uz konstruktīvām attiecībām ar Krieviju," sacīja Stoltenbergs, norādot , ka starp NATO un Krieviju notiek sarunas par riska mazināšanu un caurredzamību saistībā ar militārajām aktivitātēm ap NATO robežu.

"Tā kā redzam militāro aktivitāšu pieaugumu kā jūrās, tā arī gaisa telpā, ir nepieciešams pielikt pūles, lai izvairītos no incidentiem un negadījumiem, turklāt, ja tādi notiek, ir jābūt drošiem, ka tie neeskalējas par ļoti bīstamām situācijām," sacīja ģenerālsekretārs.

Stoltenbergs norādīja, ka NATO nemeklē konfrontācijas ar Krieviju, turklāt NATO nevēlas jaunu auksto karu, kā arī jaunu bruņošanās sacīksti, tādēļ Alianses atbilde ir samērīga un balstās uz aizsardzību.

Vienlaikus NATO ir spiesta reaģēt uz būtisku Krievijas militārā spēka pieaugumu, atzina Stoltenbergs, piebilstot, ka no Krievijas, neskaitot gatavību pielietot militāros spēkus, nāk arī bīstama retorika.

Līdz ar to NATO jāatbild, turpinot nodrošināt uzticamu atturēšanu jaunajā drošības vidē, atceroties, ka iemesls atturēšanas īstenošanai nav konfliktu provocēšana, bet gan preventīva rīcība.

Ņemot vērā saspringto situāciju, Stoltenberga ieskatā starp pusēm ir ļoti būtiski nodrošināt atklātus politiskā dialoga kanālus. Viņš uzsvēra, ka būtiski atcerēties, ka katrai valstij ir tiesības trenēt savus karavīrus, savukārt Krievijai ir tiesības ar saviem jūrasspēkiem darboties starptautiskajos ūdeņos.

Stoltenbergs tādējādi norādīja, ka nav jāreaģē uz pilnīgi katru atsevišķu šādu notikumu, bet gan raudzīties uz plašāku stratēģisko ainu.