Pieaugot spriedzei attiecībās ar Krieviju, ASV un Islande šonedēļ noslēgušas vienošanos par ASV spēku gadījuma rakstura atgriešanos Islandē, ceturtdien paziņojusi Islandes ārlietu ministre Lilja Alfredsdotira.
Pieaugot spriedzei attiecībās ar Krieviju, ASV un Islande šonedēļ noslēgušas vienošanos par ASV spēku gadījuma rakstura atgriešanos Islandē, ceturtdien paziņojusi Islandes ārlietu ministre Lilja Alfredsdotira.
Islande ir NATO dalībvalsts, bet tai nav savas armijas.
"Drošības vide Eiropā, tostarp Atlantijas okeāna ziemeļos, pēdējos desmit gados ir mainījusies, un Islandes un ASV varasiestādes vienojušās, ka to nepieciešams atspoguļot jaunā deklarācijā," sacīja ministre.
"Sevišķi mēs vēlamies šajā jaunajā deklarācijā uzsvērt ASV militāro spēku klātbūtni pēc rotācijas principa (..), kas veido pakāpenisku pāreju mūsu sadarbībā," viņa piebilda.
ASV, pamatojoties uz abu valstu starpā noslēgto vienošanos, ir garantējušas Islandes drošību kopš 1951.gada.
Otrā pasaules kara laikā Keflavikas militārā bāze bija nozīmīgs ASV armijas objekts, un Aukstā kara laikā tā saglabāja savu nozīmi NATO.
Pēc Aukstā kara beigām bāzes nozīme pakāpeniski mazinājās, un 2006.gadā Vašingtona izveda savus spēkus no turienes.
Tomēr pēdējos divus gadus ASV armija no Islandes teritorijas ir veikusi izlūkošanas misijas NATO, ir pieaugusi spriedze attiecībās ar Krieviju un palielinājusies pasaules lielvaru interese par Arktikas reģionu un kuģošanas ceļiem.
Krievijas zemūdenes manītas Atlantijas okeāna ziemeļos, pie Lielbritānijas un Norvēģijas krastiem.