Jaunais Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Salvatore Farina vizītes laikā Viļņā paziņojis, ka bīstamā Krievijas rīcība Baltijas jūrā var izraisīt incidentus, tomēr plašs konvencionāls karš ir maz ticams.
"Pagaidām es nesaskatu nekādu plaša konvencionālā kara starp NATO un Krieviju iespējamību," sacīja ģenerālis Farina. Viņš par bīstamu nosauca Krievijas uzvedību Baltijas jūras reģionā un atzina, ka tā "agrāk vai vēlāk var izraisīt incidentus".
NATO nevēlas eskalāciju attiecībās ar Krieviju, piebilda ģenerālis. "Mēs nevēlamies saasinājumu. Mēs aizsargājamies un savaldām," teica Farina.
Pēdējā mēneša laikā Krievijas iznīcinātāji vairākkārt ir pietuvojušies ASV militārajām lidmašīnām virs Baltijas jūras. Krievijas bumbvedēji arī veica ļoti zemu pārlidojumu ASV mīnu eskadras kuģim "Donald Cook", kurš devās uz Klaipēdas ostu Lietuvā.
Farina ieradās Lietuvā pirms jūlijā Varšavā gaidāmā NATO samita, kurā alianse varētu izlemt izvietot bataljona izmēra vienību katrā no trim Baltijas valstīm. Vācijas armija ir paziņojuši, ka tās karavīri būs pamats bataljona izveidei Lietuvā.
NATO ģenerālis norādīja, ka tāda apmēra spēki ir "militāri iespējami" Lietuvā un pārējās Baltijas valstīs. "Mēs darīsim visu, lai nodrošinātu, ka šis mehānisms ir noderīgs NATO mērķu sasniegšanai," viņš uzsvēra, norādot, ka pēc atbilstoša politiskā lēmuma pieņemšanas tādu spēku izvietošana Baltijas valstīs nebūs ilga.
Iespējamība par starptautiska bataljona izvietošanu Baltijas valstīs tiek apspriesta pēc tam, kad par to pērn lūdza Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku komandieru. Bataljonu tradicionāli veido apmēram tūkstoš karavīru.
Krievija uzstāj, ka papildu NATO infrastruktūru savas robežas tuvumā uzskatīs par draudu, uz kuru būs spiesta veikt atbildes pasākumus.
Ģenerālis Farina apsveica Baltijas valstu lūgumu Lietuvā un Igaunijā izvietotajām NATO gaisa patruļas lidmašīnām nepieciešamības gadījumā veikt arī aizsardzības funkcijas. Tas nozīmē, ka sabiedroto iznīcinātāji, kas veic patruļas misiju Baltijas valstu gaisa telpā, krīzes gadījumā var veikt kaujas misijas. "Pārejai no gaisa patrulēšanas uz aizsardzības misiju ir nepieciešama papildu jauda," teica ģenerālis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir jāiegādājas savas uz sauszemes bāzētas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai mazinātu slogu uz sabiedrotajiem reģionālās gaisa drošības garantēšanā. Pērn visu trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri paziņoja par plāniem izvietot kopīgu vidēja rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu.