NATO un Krievijas sarunas neiezīmē attiecību uzlabošanos un viedokļu tuvināšanos

"Manuprāt, mums bija ļoti atklāta, nopietna un patiesībā laba tikšanās," preses konferencē atzina Stoltenbergs. "NATO sabiedrotajiem un Krievijai bija ļoti atšķirīgi viedokļi, taču mēs uzklausījām viens otra sakāmo."

Šī bija pirmā NATO un Krievijas padomes sēde, kopš alianse pirms diviem gadiem pārtrauca sadarbību ar Maskavu, tādējādi reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas aneksiju. "Bija dziļas domstarpības, kas saistītas ar krīzi Ukrainā," atzina Stoltenbergs, taču piebilda, ka abas puses esot bijušas vienisprātis par Minskas pamiera vienošanās lielo nozīmi.

Spriedzi Maskavas un NATO attiecībās papildus vairojusi Krievijas gaisa uzlidojumu kampaņa Sīrijā, kā arī pagājušajā nedēļā Baltijas jūrā notikušie incidenti, kurus izraisīja Krievijas kara lidmašīnas.

Stoltenbergs uzsvēra, ka ir svarīgi "saglabāt atvērtus komunikācijas kanālus", jo tie nepieciešami "riska mazināšanai". "Mēs visi piekritām, ka mūsu visu interesēs ir saglabāt atvērtus kanālus politiskam dialogam. Tas ir gan nepieciešami, gan noderīgi tādos spriedzes laikos, kādus pieredzam šobrīd," norādīja NATO ģenerālsekretārs. "Tomēr tas nenozīmē, ka esam atgriezušies pie ikdienas sadarbības."

NATO un Krievijas padomes šīsdienas sanāksme nemainīs kopējo attiecību klimatu starp Rietumiem un Krieviju, šādu viedokli šodien pēc sarunām aģentūrai LETA pauda Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.

Bērziņš atgādināja, ka šī tikšanās notikusi pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma, taču bijusi garāka, nekā plānots - sarunas bijušas ilgākas par trim stundām. "Pozitīvais ir tas, ka gan NATO vēstnieki, gan Krievijas vēstnieks piekrita, ka dialogs ir nepieciešams, bet pastāvošās pretrunas ir ļoti nopietnas - galvenokārt vērtējumam par notikumiem Ukrainā un arī par to, kāpēc šīs attiecības ir pasliktinājušās," stāstīja Bērziņš.

Pēc diplomāta teiktā, radies iespaids, ka pušu pozīcijas kopš iepriekšējās tikšanās gandrīz nav mainījušās. "NATO vēstnieki demonstrēja ļoti lielu vienprātību, nebija nekādu pretrunu mūsu viedokļos attiecībā uz visiem jautājumiem, tostarp atgādinot, ka NATO dalībvalstis un NATO kā organizācija nekad neatzīs Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā," sacīja Bērziņš.

Jautāts par Krievijas militārajām aktivitātēm un to caurskatāmību, Latvijas vēstnieks NATO atzina, ka tas ir jautājums, kas tieši attiecas uz Latviju, proti, mūs satrauc mācības, kas notiek tieši aiz mūsu valsts robežām Krievijas teritorijā, un tas uzsvērts arī sēdes laikā. "Krievija ir informēta par mūsu bažām," izteicās vēstnieks.

"Krievijai ir visas tiesības rīkot mācības, jo tā ir Krievijas teritorija, bet tās neveicina savstarpēju uzticību. Latvijas pozīcija nav pārmest Krievijai, ka tā dara nelikumības. Mēs atzīmējam, ka kaimiņvalsts rīcība neveicina savstarpējo uzticību un tātad drošību kopumā," skaidroja Bērziņš.

Tāpat ticis runāts par pēdējā laika incidentiem Baltijas jūrā, kad Krievijas lidmašīnas pietuvojušās ļoti tuvu NATO kuģiem. "Krievija nepiekrīt nevienam mūsu apgalvojumam, jo, kā jau es teicu, pozīcijas un versijas ir dažādas, tostarp par šo jautājumu," komentēja vēstnieks.

Pēc viņa domām, pozitīvais rezultāts jeb "sausais atlikums" no sarunām ir tāds, ka notika tikšanās kā tāda. "Es nedomāju, ka šī tikšanās kaut kādā veidā izmaina kopējo klimatu attiecībās starp Rietumiem un Krieviju, jo iemesli, kuru dēļ pašreizējās attiecības ir pasliktinājušās, ir Krimas aneksija un Austrumukraina - šajās abās jomās nekas nav mainījies. No NATO pozīcijas maiņa būtu iespējama, ja kaut kas mainītos Krievijas attieksmē pret šiem jautājumiem," uzsvēra vēstnieks.

Vēstnieks sacīja, ka nevar gaidīt, ka Krievijas vēstnieks tagad uzreiz pieņems kādus lēmumus, tam ir vajadzīgs laiks. "Nevienam nav kristālbumbas, lai zinātu, kāda būs attieksme nākotnē," rezumēja Latvijas vēstnieks NATO.