NATO vēlas Afganistānas bruņoto spēku aktīvāku cīņu pret talibiem

NATO I 23.02.2016
LETA--REUTERS
NATOstarptautiskās operācijas
NATO
Foto: Foto: nato.int

NATO vēlas, lai Afganistānas bruņotie spēki samazina kontrolpunktu skaitu un vairāk iesaistās kaujās pret talibiem.

NATO vēlas Afganistānas bruņoto spēku aktīvāku cīņu pret talibiem

Tā kā NATO kaujas operācija Afganistānā ir oficiāli beigusies un valstī palikuši tikai pāris tūkstoši ārvalstu karavīru, rūpes par stabilitāti un drošību tagad pilnībā gulstas uz vietējo spēku pleciem, un NATO izvērtē veidus, kā efektīvāk izmantot šos resursus.

Tuvojoties vasarai un talibu kaujas sezonas sākumam, NATO vēlas panākt afgāņu spēku atkarības mazināšanos no tūkstošiem slikti aizsargāto kontrolpunktu pie pilsētām un uz ceļiem.

"Viņiem kontrolpunktos ir pārāk daudz karavīru," sacīja brigādes ģenerālis Vilsons Šofners, kas pārstāv NATO vadīto afgāņu spēku apmācības operāciju "Resolute Support".

Pirmās pazīmes liecina, ka NATO iecere var izrādīties efektīva.

Pēdējās pāris nedēļās armijas vienības Helmandas provincē atstājušas kontrolpunktus vairākos apgabalos, kas, kā uzskata amatpersonas, ļaus konsolidēt spēkus uzbrukumiem talibu pozīcijām.

Afganistānas Sauszemes spēku komandieris ģenerālis Murads Ali Murads apliecināja, ka karavīri tiks pārorientēti no aizsardzības uz agresīvāku karadarbību.

"Mēs nodrošinām viņus ar nopietnu apmācību un labāku aprīkojumu, lai sagatavotu pavasara ofensīvai," viņš piebilda.

Tomēr visas valsts mērogā joprojām pastāv nopietni šķēršļi taktikas maiņai.

Lai gan kontrolpunkti ir skaidrs mērķis pretiniekam, tos tomēr ir vieglāk aizsargāt, nekā veikt mobilas operācijas, kur nepieciešama loģistika un atbalsts no gaisa, ko Afganistānas bruņotie spēki nereti nav spējīgi nodrošināt.

Arī politika var sarežģīt stratēģijas maiņu, norādīja brigādes ģenerālis Šofners, piebilstot, ka vietējie policijas priekšnieki un ciemu vecākie vēlas pēc iespējas vairāk kontrolpunktu ap saviem ciematiem.

"Tāpēc mums bieži ir konflikts starp afgāņu armiju, kas cenšas samazināt kontrolpunktu skaitu, un vietējiem līderiem," norādīja brigādes ģenerālis Šofners.

Afganistānas 111.divīzijas komandieris ģenerālmajors Abduls Nasirs Ziaē skaidroja, ka katrā kontrolpunktā ir divas karavīru grupas - drošības grupa, kas patrulē, un reaģēšanas grupa, kas atbild uz uzbrukumiem. Viņaprāt, šī sistēma nemaz nav tik slikta, tomēr realitātē pierādījies, ka paļaušanās uz statisku aizsardzību ir riskanta.

Šomēnes kaujinieki izmantoja nozagtus armijas spēkratus, lai uzbruktu kontrolpunktam Helmandas kontrolpunktā. Uzbrukumā gāja bojā septiņi karavīri un 15 policisti.

Afganistānas austrumos pērn kontrolpunkti bija vieni no pirmajiem mērķiem, kam uzbruka kaujinieki, kas atbalstīja teroristu grupējumu "Daesh".

Kad karavīri nespēj pamest kontrolpunktus, lai dotos patruļās, kaujinieki to izmanto, lai nomīnētu ceļus, šādi vēl vairāk ierobežojot karavīru mobilitāti.

Vairākas Rietumu amatpersonas uzskata, ka talibu teritoriālās pretenzijas pašreiz ir lielākās kopš talibu režīma gāšanas 2001. gadā.

Afganistānas valdības spēki - vairāk nekā 300 000 karavīru un policistu - pilnībā kontrolē tikai aptuveni 70% no valsts teritorijas, liecina ASV bruņoto spēku rīcībā esošā informācija.

Brigādes ģenerālis Šofners skaidroja, ka iecere ir samazināt kontrolpunktu skaitu un atstāt mazāku skaitu spēcīgu posteņu, kas spētu ne tikai sevi aizsargāt, bet kam būtu arī manevra iespējas.