Latvijas Ātras reaģēšanas spēki pilda kopīgus uzdevumus ar 36 000 NATO karavīriem

NATO I 09.11.2015
Džoanna Eglīte, Tēvijas Sargs
mācības
9032D0370B1646819B991D9BA42C5B51.jpg

Gandrīz 300 Latvijas karavīri piedalījās desmitgades lielākajās NATO mācībās Trident Juncture 2015, kas no 3. oktobra līdz 6. novembrim risinājās Spānijā, Itālijā, Portugālē un šo valstu teritoriālajos ūdeņos.

Latvijas Ātras reaģēšanas spēki pilda kopīgus uzdevumus ar 36 000 NATO karavīriem

Kopumā mācības pulcēja ap 36 000 karavīru no NATO dalībvalstīm un organizācijas sabiedrotajiem. Mācībās līdzdarbojās visu trīs spēku viedu pārstāvji. Latvija mācībās piedalījās ar 230 Sauszemes un 50 Jūras spēku flotiles karavīriem, aptuveni 60 militārās tehnikas vienībām un pretmīnu kuģis M-06 Tālivaldis. Daļa no mācībās iesaistītajiem Latvijas pārstāvjiem darbojās dažādu vadības līmeņu – štābos -, daļa īstenoja tehnisko nodrošinājumu, savukārt lielākais vairums karavīru praksē veica dažādus kaujas uzdevumus, risinot inscenētus mācību scenārijus.

Šīs ir pēdējās desmitgades vērienīgākās NATO mācības un to mērķis bija pārbaudīt tik lielu un daudznacionālu bruņoto spēku spēju darboties vienoti un veikt kopīgus uzdevumus. Tāpat mācību ietvaros NATO vadība vērtēja Augstas reaģēšanas (Response Force) vienību gatavību rīkoties bruņota konflikta apstākļos.

„Šīs mācības noteikti nav kara priekšvēstnesis – tieši otrādi. Neprognozējamu pretinieku, valsti vai līderi iespējams apturēt vienīgi ar vienotību – NATO spēku profesionālu un politisku vienotību,” Trident Juncture 2015  mācību nozīmi vērtē Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants, Raimonds Graube.

Latvijas karavīri Ātras reaģēšanas spēku dalībnieki

Latvijas kontingenta karavīri, kas piedalījās mācībās, ir sertificēti Augstas reaģēšanas spēku vienību dalībnieki. Šo vienību uzdevums ir nepieciešamības gadījumā pirmajiem doties uz bruņota konflikta zonu – neatkarīgi no vietas vai apstākļiem.

Latvijas Sauszemes spēku karavīri ir daļa no Baltijas Bataljona, kas savukārt ietilpst Augstas reaģēšanas spēku Spāņu brigādē. Brigādei konflikta zonā ar savu bruņojumu, tehniku un sakaru nodrošinājumu jāierodas 60 dienu laikā.

Savukārt Latvijas kuģim, kas darbojas NATO spēku sastāvā jāspēj reaģēt dažu dienu laikā. Latvijas pretmīnu kuģis M-06 Tālivaldis kopš šī gada jūlija līdz gada nogalei ir NATO Augstas reaģēšanas spēku sastāvā, pretmīnu kuģu SNMCMG1 (Standing NATO Mine Counter Measures Group-1/Pirmā NATO Pastāvīgā Pretmīnu darbības grupa) grupā.Kuģa komandieris ir kapteiņleitnants Kaspars Miezītis. Latvijas Jūras spēki un Nacionālie Bruņotie spēki nozīmē dalībai šajā vienībā NATO uzdevumu veikšanai vienu pretmīnu kuģi katru gadu, vismaz uz sešiem mēnešiem.

Gatavošanās NATO mācībām

Tieši gatavošanās mācībām un militārās tehnikas nogāde bija pirmais no trim mācību posmiem, kuru Sauszemes karavīri novērtēja kā vienu no organizatoriski sarežģītākajiem un iegūto pieredzi – kā ļoti vērtīgu.

„Kopīgi ar kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem - Latvijas sauszemes spēki ne vien darbojas kā kopīga vienība – Baltijas Bataljons, bet tieši šo mācību ietvaros veica Baltijas valstu vēsturē sarežģītāko militārās tehnikas loģistikas operāciju, kuras ietvaros uz viena kuģa sagrupējām visu trīs Baltijas valstu tehniku un nogādājām mācību zonā,” sagatavošanās posmu skaidro ģenerālleitnants, Raimonds Graube.

Latvijas Jūras spēkiem šādu atsevišķu gatavošanās posmu mācībām nevar izdalīt, jo M-06 Tālivaldim un tā komandai pildot uzdevumus NATO pastāvīgās pretmīnu grupas sastāvā , mācības notiek gandrīz nepārtraukti, un kuģis pastāvīgi ir kaujas gatavībā. Toties gatavošanās pus gada dalībai Ātrās reaģēšanas spēku grupā aizņem gandrīz gadu – gatavojot kuģi, komandu, apmācot to un izturot kuģa kaujas gatavības pārbaudi.

Gatavojoties Trident Juncture 2015 mācībām, kuģim M-06 Tālivaldis un tā komandai pirmais mācību posms risinājās Baltijas jūrā NATO pretmīnu grupas sastāvā piedaloties mācībās Northern Coast 2015.  Apliecinot savu profesionalitāti un teicamo sagatavotību, M-06 Tālivaldis mācību laikā Vācijas ūdeņos atrada ne tikai mācību mīnas, bet četras Otrā pasaules karā nesprāgušas jūras grunts mīnas un divas aviobumbas.

Mācību iesildīšanās posms

Otrais Trident Juncture 2015 mācību posms ietvēra praktisko mācību sākumu. Latvijas Sauszemes karavīriem šī mācību sadaļa sākās pēc ierašanās mācību vietā San Georgia militāro mācību poligonā Spānijā netālu no Saragosas. Sauszemes spēkiem šis bija patstāvīgu mācību posms, kad dažādi kara apstākļu scenāriji tika ģenerēti vai nu Baltijas bataljona, vai atsevišķu rotu ietvaros šim nolūkam speciāli atvēlētā poligona rajonā.

Savukārt Latvijas jūras spēki Trident Juncture 2015 integrācijas fāzē kopīgi ar citiem dalībvalstu un sabiedroto kuģiem īstenoja mīnu meklēšanas mācības Vidusjūrā, Spānijas teritoriālajos ūdeņos, pie Kartogēnas, lai pielāgotu kuģa mīnu meklēšanas sistēmu un specifiku šim kuģošanas reģionam. Tāpat šajā mācību posmā tika  pilnveidota NATO jūras operāciju procedūru veikšana kuģu grupas sastāvā. Kuģiem ieejot Kartagēnas  ostā tika veiktas kopējas mācības ar Čehijas Republikas pret-ķīmisko ieroču iznīcināšanas komandu.

Kopīga kaujas scenārija īstenošana

Trešajā jeb noslēdzošajā mācību posmā, gan Latvijas Sauszemes, gan Jūras spēku karavīri piedalījās kopīga mācību scenārija izpildē. Kuģa M-06 Tālivaldis uzdevums bija sagatavot  jūras koridoru līdz krastam  amfībijas spēku desantēšanās operāciju veikšanai, veicot pretmīnu darbības.

Savukārt Sauszemes spēku karavīri piedalījās vērienīga bruņota konflikta ierobežošanā uz sauszemes, kas tika risināts savstarpēji sadarbojoties gan ar Gaisa, gan Jūras spēkiem.

„Latvijas kuģiem neizdodas bieži būt Vidusjūras ūdeņos, tādēļ viens no šo mācību vērtīgiem ieguvumiem ir jaunas akvatorijas iepazīšana, kurā ir atšķirīga apkārtējā vide un apstākļi: , ūdens temperatūra, sāļums un ūdens noslāņojums. Tas viss ietekmē mīnu meklēšanu. Kā arī tā ir Latvijas karoga demonstrēšana tik tālos ūdeņos no mājām un spēja parādīt Latvijas Jūras spēku ieguldījumu NATO kopējā drošības politikā,” norādīja komandleitnants, Latvijas Jūras spēku flotiles štāba kuģa A-53 Virsaitis komandieris, Gvido Ļaudups, viens no diviem Latvijas virsniekiem Saragosā MARCOMEXCON koordinācijas komandas sastāvā, kas rūpējās par mācībās iesaistīto 70 NATO kuģu uzdevumu koordinēšanu. Tāpat komandleitnants Gvido Ļaudups uzteica Latvijas Jūras spēku spējas, zināšanas un iemaņas mīnu meklēšanas jomā, iepriekš minētajās mācības Vācijā, kur Latvijas kuģis M-06 Tālivaldis mācību mīnu vietā atrada īstas. Apliecinot Latvijas Jūras spēku augsto sagatavotību, mūsu Jūras spēku flotiles virsnieks ar štābu, štāba un apgādes kuģi A-53Virsaitis 2017. gadā pārņems NATO pretmīnu kuģu grupas SNMCMG1 vadību.

Vērtējot dalību Trident Juncture 2015 sauszemes operācijās  2. bataljona, 2. rotas komandieris, kapteinis Arnis Mežals saka: „Apvidus īpatnību iepazīšana arī mums ir būtisks šo mācību ieguvums. Spānijā apvidus bija paugurains, un tas ļāva izzināt un trenēt iemaņas, kuras nevaram apgūt Latvijā vai Baltijā. Tāpat praktiskas mācības līdzās ļoti daudzveidīgai kara tehnikai deva iespēju, gan izpētīt un izprast tās darbību, gan izvērtēt iespējas, kā ar tādu cīnīties. 

NATO – augstāk apmācītie karavīri pasaulē

Noslēdzoties vērienīgajām NATO mācībām Latvijas Jūras spēku kuģis M-06 Tālivaldis turpina darbību pēc SNMCMG1 plāna, trīs Latvijas Jūras spēku virsnieki, kuri bija iesaistīti mācību koordinēšanā un vadībā, atgriezās savās ierastajās gaitās un uzdevumos. Savukārt Sauszemes spēku karavīri nosacīti piedzīvoja ceturto mācību posmu – kara tehnikas sagatavošana nogādāšanai mājās.

Vērtējot pēdējās desmitgades vērienīgāko NATO mācību nozīmi, NATO ģenerālsekretārs, Jens Stoltenbergs norādīja, ka NATO ir augstāk apmācītie karavīri pasaulē. Savukārt mācības tiek organizētas maksimāli paredzami un pārredzami. Tāpat viņš uzsvēra, ka ir NATO ir gatava aizstāvēt ikvienu no savām dalībvalstīm, un Trident Juncture 2015, kura ietvaros vērtēja arī Augstas reaģēšanas vienību reaģēšanas un savstarpējas sadarbības spējas, apliecināja spēju un gatavību to īstenot.