Baltijas valstis lūgs NATO izvietot to teritorijā pastāvīgu brigādi

NATO samitā Velsā dalībvalstis  apstiprināja alianses reaģēšanas plānu, kas paredz nostiprināt sabiedroto klātbūtni gar tās austrumu robežām, kā arī būtiski paaugstināt NATO gatavību reaģēt krīzes situācijās. Pastiprinātai sabiedroto klātbūtnei ir jānodrošina gan pilnvērtīgu atturēšanas funkcija, gan ātra un efektīva lielāku sabiedroto spēku izvēršana, tai skaitā komandvadības elementu un kaujas atbalsta vienību izvēršana, ja rodas šāda nepieciešamība.

Kopš pērnā gada NATO ir četrkāršojusi Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošo iznīcinātāju skaitu, būtiski uzlabojot reaģēšanas spējas. Pamatā Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operāciju NATO iznīcinātāji jau 11 gadus veic no aviācijas bāzes Šauļos, Lietuvā, - tā ir un paliek galvenā operācijas bāze. Tomēr pērn saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un drošības situācijas pasliktināšanos reģionā operācija tika paplašināta un daļa patruļidmašīnu tiek izvietotas arī Emari bāzē Igaunijā un Malborkā, Polijā.

Pērn NATO aktivizēja arī alianses 1. pastāvīgo jūras pretmīnu grupu (SNMCMG1), kuras sastāvā pienākumus Baltijas jūrā pildīja arī viens Jūras spēku flotiles kuģis. Arī šogad, sākot ar 1. jūliju, Latvijas kuģis veiks dežūru šajā kuģu grupā. Pašreiz šī kuģu grupa kopā ar Latvijas vadīto Baltijas valstu mīnu kuģu eskadru „Baltron” piedalās Baltijas valstu jūras mācībās „Baltic Fortress 2015” Lietuvas ūdeņos. Ceļā uz Baltijas jūru ir arī NATO 2. pastāvīgā Jūras spēku grupa (SNMG2), kura no 22. līdz 26. maijam uzturēsies tieši Latvijas ūdeņos.

Ukrainas notikumu kontekstā jaunu dimensiju ieguva mūsu stratēģiskā partnerība ar ASV, kas izpaudās reālā ASV karavīru klātbūtnē operācijas „Atlantic Resolve” ietvaros. ASV karavīru pirmā rotācija, kas ir aptuveni rotas līmeņa vienība, ieradās Latvijā 2014. gada aprīlī, un ASV karavīri arī šobrīd ir Latvijā, trenējoties un piedaloties mācībās kopā ar Latvijas karavīriem.  ASV darbos ir skaidri apliecinājušas, ka ir gatavas pildīt savus solījumus Latvijas, Baltijas reģiona drošības veicināšanā.

Pērn Latvijā atradās arī Norvēģijas Bruņoto spēku karavīri. Šogad to plāno darīt arī Vācija un Dānija.

Sabiedroto spēku klātbūtne ir būtisks Latvijas drošības priekšnoteikums  situācijā, kad Krievija  nemaina savu rīcībpolitiku Ukrainas konfliktā un vienlaikus uzstājīgi demonstrē savu militāro klātbūtni un potenciālu Baltijas jūras reģionā.