NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien pauda sarūgtinājumu par Krievijas lēmumu izbeigt dalību nozīmīgajā Līgumā par konvencionālajem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE līgumā), kurš ierobežo bruņoto spēku izvietošanu.
"Mēs esam sarūgtināti par Krievijas lēmumu atcelt dalību kopīgajā CFE konsultatīvajā grupā," Stoltenbergs sacīja NATO galvenajā mītnē Beļģijas pilsētā Monsā.
"Mēs joprojām atbalstām visus centienus, lai būtu bruņojuma kontrole, un mēs uzskatām, ka līgums ir nozīmīgs," piebilda NATO ģenerālsekretārs un uzsvēra, ka "mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai būtu konsultācijas par bruņojuma kontroli".
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2007. gadā pasludināja moratoriju Līgumam par konvencionālajem bruņotajiem spēkiem Eiropā, paziņojot, ka ASV klātbūtne Eiropā ir līguma pārkāpums. Otrdien Krievija paziņoja, ka vairs nepiedalīsies CFE konsultatīvās komitejas darbā Vīnē.
"Krievijas puse daudzu gadu garumā darīja visu iespējamo, lai uzturētu dzīvotspējīgu konvenciālā bruņojuma kontroles režīmu, ierosināja sarunas par CFE līguma adaptāciju, ratificēja vienošanos par adaptāciju. Diemžēl NATO dalībvalstis izvēlējās faktiski apiet CFE līguma nosacījumus, lai paplašinātu aliansi, vienlaikus ar nepārdomātu ieganstu liekot šķēršļus tam, lai vienošanās par adaptāciju stātos spēkā," lasāms Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā ievietotajā paziņojumā par darbības komitejā pārtraukšanu.
Tajā norādīts, ka Krievija tomēr pat pēc moratorija ieviešanas turpināja darbu komitejā, cerot, ka tā kļūs par platformu jauna konvenciālā bruņojuma kontroles režīma izstrādei, bet tas neesot noticis.
Trešdien Krievija paziņoja, ka ir gatava sarunām par jaunu vienošanos, bet neesot tūlītēju piedāvājumu, ko izskatīt, un NATO neesot gatava sarunām.
Ukrainas krīze ir saasinājusi Krievijas un Rietumvalstu attiecības un tās ir nonākušas zemākajā punktā kopš Aukstā kara laika beigām, abām pusēm vienai otru vainojot par saspīlējuma saasināšanu.
Starptautiskā vienošanās, kas stājās spēkā 1992. gadā, ir viens no būtiskākajiem drošības līgumiem Eiropā pēc aukstā kara. Līgums par konvencionālajiem spēkiem Eiropā (CFE līgums), kuru 1990. gadā Parīzē parakstīja NATO valstis un PSRS vadītā Varšavas līguma organizācijas dalībvalstis, ierobežo kaujas tanku, smagās artilērijas vienību, kaujas lidmašīnu un kaujas helikopteru skaitu, kādu katra valsts drīkst izvietot no Atlantijas okeāna līdz Urāliem.
CFE līguma atjaunots variants 1999. gadā tika apstiprināts Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstu samitā Stambulā. Saskaņā ar to bruņojums jāuzskaita nevis militāri politisko bloku ietvaros, bet katrā dalībvalstī atsevišķi.