Atsākoties debatēm par ES armiju, NATO brīdina par pārklāšanās risku

Senās diskusijas par vienotu ES armiju nedēļas nogalē atjaunoja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, Vācijas laikrakstam norādot, ka Eiropas armija "vēstītu Krievijai, ka mēs nopietni aizstāvam savas vērtības".

Maskavas un Rietumu attiecības Ukrainas krīzes dēļ sasniegušas kritiskāko punktu, kāds piedzīvots kopš Padomju Savienības sabrukuma.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien sacīja, ka "tas ir Eiropas ziņā - izlemt, kā tā organizēs savu sadarbību drošības un aizsardzības jomā", un viņš priecātos, ja Eiropa vairāk investētu aizsardzībā.

"Mums ir jāstrādā kopā un jāizvairās no pārklāšanās, jo tas nav efektīvs veids, kā gādāt, lai mums ir spēcīga aizsardzība," uzsvēra NATO ģenerālsekretārs, apmeklējot NATO galveno štābu Beļģijas pilsētā Monsā.

"Es aicinu Eiropu pārliecināties, ka viss, ko viņi dara, papildina to, ko mēs darām NATO aliansē," norādīja Stoltenbergs.

NATO galvenais komandieris Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs piebalsoja viņa teiktajam un norādīja, ka militāro aliansi "nesatrauc" ES debates.

"Es domāju, ka mums ir jāsvin lieliskā sadarbība, kas jau ir ES iekšienē," teica ģenerālis, norādot uz kopīgi paveikto cīņās pret pirātiem pie Āfrikas krastiem un atbalstot mieru Kosovā.

NATO dalībvalstis ir teju visas ES valstis, izņemot Austriju, Kipru, Somiju, Īriju, Maltu un Zviedriju. Aliansē ietilpst arī ASV un Kanāda, kā arī valstis, kas neietilpst ES - Albānija, Islande, Norvēģija un Turcija.