Krievija atsakās iesaistīties "īstā dialogā" par tās militārās aktivitātes pieaugumu, piektdien paziņoja NATO preses sekretāre Oana Lungesku, norādot, ka Ukrainas krīzes septiņos mēnešos armiju pārstāvju starpā nav bijis nekādu kontaktu.
Krievijas armijas lidmašīnu lidojumu skaits īpaši pieaudzis Baltijas valstu robežu tuvumā, bet tas palielinājies arī līdzās Norvēģijai, Lielbritānijai un arī reģionā tālāk uz dienvidiem virs Atlantijas okeāna.
"Lai būtu dialogs, ir vajadzīgi divi, bet līdz šim Krievija nav demonstrējusi nekādu ieinteresētību īstā dialogā," sacīja amatpersona.
"Tā arī nav atgriezusies pie starptautisko tiesību, tās starptautisko saistību un atbildības ievērošanas. Tāpēc ar jebkādiem tālākiem jautājumiem man jums būs jālūdz vērsties pie Krievijas varasiestādēm," norādīja Lungesku.
NATO ārlietu ministri šomēnes Briselē bijuši vienisprātis - ir nepieciešama regulāra komunikācija Krievijas un NATO starpā, "lai izvairītos no jebkādiem incidentiem" un lai NATO "militārās komunikācijas kanālus varētu saglabāt atvērtus", atgādināja amatpersona.
Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā un martā notikušo Krimas aneksiju, NATO apturēja visu sadarbību ar Krieviju, tomēr norādīja, ka diplomātiskajiem kanāliem ir jāpaliek atvērtiem.
Vēl viens NATO preses pārstāvis Dans Termansens apstiprināja, ka NATO un Krievijas attiecībās saglabājas lielas plaisas.
"NATO militāro struktūru un Krievijas aizsardzības štāba priekšnieka starpā kopš maija nav bijis nekādu sarunu, bet komunikāciju līnijas ir atvērtas," sacīja Termansens.