Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, NATO pastiprinās militārās mācības un izstrādās jaunus aizsardzības plānus, paziņojis alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, vienlaikus mudinot alianses dalībvalstis palielināt aizsardzības finansējumu.
Pēc viņa teiktā, Krievijas agresija jāuzskata par brīdinājumu, kas izveidojis Eiropā jaunu drošības situāciju.
"Pēdējo piecu gadu laikā Krievija ieguldījumus aizsardzībā palielinājusi par 50%, bet NATO valstis tos samazinājušas vidēji par 20%," viņš sacījis intervijā, kas svētdien publicēta Francijas reģionālajā laikrakstā "Midi Libre". "Šī tendence jāmaina."
Kā ziņots, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons sestdien vēstulē NATO ģenerālsekretāram un alianses dalībvalstu līderiem pauda pārliecību, ka NATO ir jāpārskata savas ilgtermiņa attiecības ar Krieviju un jāstiprina alianses spējas ātri reaģēt uz jebkādiem draudiem. Viņš uzsvēra, ka aliansei ir jāuztur spēcīgs aizsardzības potenciāls Austrumeiropā.
"Mums ir jāatzīst, ka pēdējo gadu sadarbība nav iespējama pašas Krievijas nelikumīgo darbību dēļ NATO kaimiņos, un jāpārskata principi, kas nosaka mūsu attiecības ar Krieviju," rakstīja Kemerons.
Rasmusens piekritis Lielbritānijas premjera viedoklim, ar nožēlu atzīstot, ka Krievija aliansi uzskata par ienaidnieku. "Man žēl, jo mums būtu jāattīsta auglīga sadarbība starp Rietumiem un Krieviju, bet mums ir jāpieskaņojas šai jaunajai situācijai," viņš izteicies.
NATO ģenerālsekretārs arī nosaucis Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Ukrainas austrumdaļā par kara noziegumu. "Mums ir daudz informācijas, ka vainīgi ir separātisti, kurus atbalsta Krievija," viņš paziņojis.