Rasmusens: NATO vēlas nodrošināt dalībvalstu ātrāku reaģēšanu uz krīzēm

NATO I 08.07.2014
BNS/AFP
NATO
Rasmunsens
Foto: Foto: nato.int

NATO izstrādā plānus, lai nodrošinātu savu dalībvalstu spējas ātrāk reaģēt uz krīzēm, kas ir aktuāli pēc Krievijas agresijas Ukrainā, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Rasmusens: NATO vēlas nodrošināt dalībvalstu ātrāku reaģēšanu uz krīzēm

Rasmusens sacīja, ka Ziemeļatlantijas alianse izskatīs ierosinātu gatavības "rīcības plānu" septembra samitā Lielbritānijā, un arī prognozēja, ka NATO dalībvalstīm Eiropā būs jāizbeidz ilgs militāro izdevumu kritums.

"Acīmredzot Krievijas agresija pret Ukrainu liks lielu uzsvaru uz vajadzību pēc stipras, kolektīvas aizsardzības," sacīja Rasmusens Vašingtonas apmeklējuma laikā.

"Tāpēc, es ceru, mēs samitā pieņemsim gatavības rīcības plānu, kas uzlabos mūsu spēju ātri reaģēt," Rasmusens sacīja klausītājiem Vašingtonas domnīcā "Atlantijas Padome" ("Atlantic Council").

"Mēs uzmanīgi apsveram to, kā mēs izvietojam savus spēkus aizsardzībai un atturēšanai; kāda spēku kombinācija mums vajadzīga; kur tos vajadzētu izvietot; un to gatavību," viņš sacīja.

Viņš atzina, ka šis priekšlikums dotu NATO iespēju reaģēt uz dažādiem draudiem un krīzēm ne vien uz Austrumeiropas valstu robežām, bet arī Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Šajā plānā tiks izskatītas pirmspozicionēšanas aprīkojuma, dalīšanās ar izlūkošanas datiem un agrīna brīdinājuma procedūras, kā arī NATO Reaģēšanas spēku un īpašo spēku pastiprināšana, sacīja Rasmusens.

"Mēs arī izstrādājam jaunu [militāro] mācību grafiku, kas pielāgots jaunajai drošības videi," viņš piebilda.

Rasmusens atzina, ka "revizionistiskā" Krievija devusi "bīstamu sitienu" starptautiskajai juridiskajai kārtībai, kas izveidota desmitiem gadu laikā. Viņš piebilda, ka NATO ir jābūt vienotai ap saviem demokrātiskajiem principiem, atjaunojot savu uzticību transatlantiskajām saitēm gan ekonomiskā, gan militārā ziņā.

"NATO ir apdrošināšanas polise pret nestabilitāti. Visām dalībvalstīm ir jāmaksā [apdrošināšanas] prēmijas. Un šī prēmija nupat ir palielinājusies," sacīja Rasmusens.

Viņš sacīja, ka septembrī NATO samitā Velsā dalībvalstīm jāapņemas mainīt līdzšinējo kursu aizsardzības izdevumu jomā, lai tie vairs netiktu samazināti.

NATO vadītājs arī brīdināja, ka ir stratēģiski ļoti svarīgi izbeigt Eiropas atkarību no Krievijas naftas un gāzes.

Rasmusens sacīja, ka Krievijas intervencē Ukrainā ir kombinētas tradicionālās militārās metodes, kā arī slepenās un psiholoģiskās operācijas. Ierosinātajā rīcības plānā tiks ņemta vērā Krievijas lietotā taktika Ukrainā, jo "ir nepieciešams būt spējīgiem pretoties šādam karadarbības hibrīdam," sacīja NATO vadītājs.

Viņš arī solīja, ka NATO "pastiprinās sadarbību" ar visiem kaimiņiem Austrumeiropā un izmantos alianses militāro lietpratību, lai uzlabotu šo valstu armijas. "Visiem ir skaidrs, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir vajadzīga modernizācija un tālāka spēju attīstīšana," sacīja NATO ģenerālsekretārs.