Norvēģijas bijušais premjers Jenss Stoltenbergs apstiprināts par nākamo NATO ģenerālsekretāru

"Stoltenberga kungs uzņemsies ģenerālsekretāra pienākumus no 2014. gada 1. oktobra, kad beigsies Foga Rasmusena termiņš pēc piecu gadu un divu mēnešu atrašanās alianses vadībā," pavēstīja NATO.

55 gadus vecais Stoltenbergs saņēmis ietekmīgu NATO locekļu atbalstu, kuru vidū ir ASV, Vācija, Lielbritānija un Francija.

Stoltenbergs premjera amatu zaudēja septembrī, kad viņa Darba partija cieta sakāvi vēlēšanās.

"Es pazīstu Jensu Stoltenbergu daudzus gadus un zinu, viņš ir pareizais cilvēks" NATO vadītāja amatam, tviterī paziņojis Rasmusens.

"Ukrainas-Krievijas krīze parāda nepieciešamību pēc stingras un apņēmīgas vadības arī turpmāk," viņš norādījis.

"Šī brīža saspringtajā ģeopolitiskajā vidē gudra, stratēģiska vadība ir pats svarīgākais," tviterī paziņojis Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide.

Rasmusens vadījis NATO kopš 2009. gada augusta, un viņa amata termiņam bija jābeidzas 31. jūlijā, bet tas tika pagarināts, lai Rasmusens varētu novadīt nākamo NATO samitu, kas paredzēts septembrī.

Līdz šim par visticamāko Rasmusena sekotāju tika uzskatīts bijušais Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni, bet viņš ticis noraidīts, ņemot vērā oficiālās Romas neviennozīmīgo pozīciju pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas pilnā mērā neatspoguļo oficiālo kategorisko nosodījumu no NATO un citu valstu puses.

Pret citu iespējamo kandidātu - Beļģijas aizsardzības ministru Pīteru de Kremu - sabiedrotajiem bijuši iebildumi saistībā ar to, kā Beļģijas vadībā noris NATO jaunās galvenās mītnes būvniecība.

Projekta izmaksas jau ir sasniegušas miljardu eiro, bet Beļģijas puse ir paziņojusi, ka finansējumu nepieciešams palielināt, bet būvniecības termiņus - pagarināt.

Diplomātiskajās aprindās un medijos tikusi minēta arī Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska kandidatūra.

Pret viņu sabiedrotie izturējušies piesardzīgi, jo viņš iestājies par radikālu pretdarbību Krievijas agresijai Krimā.

Kā iespējamie kandidāti tika minēti arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu un Vācijas aizsardzības ministrs Tomass de Mezjērs.