Vējonis NATO aizsardzības ministru sanāksmē diskutē par aizsardzības spējām un budžetu

„Visās mūsu operācijās, ieskaitot Lībiju un Afganistānu, mēs esam identificējuši tās jomas, kurās mūsu spējas nav pietiekami attīstītas vai tās attīstītas tikai dažās valstīs,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Jaunākā informācija no Lībijas liecina, ka NATO trūkst pietiekamu spēju tādās jomās kā precīzā munīcija, novērošana un izlūkošana, kā arī izlūkošanas datu analīze un kiberaizsardzības spējas.

„Mums jāpārliecinās, ka NATO ir  reaģēt uz modernajiem draudiem, un par to diskutēsim arī Velsas samitā,” sacīja Rasmusens.

A.F. Rasmusens norādīja, ka, gatavojoties Velsas samitam, aktualizēsies jautājums par NATO aizsardzības tēriņiem. Sarunā ar aizsardzības ministru R.Vējoni NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka ir pamats bažām, vai Latvija varēs sasniegt solītos 2% aizsardzības izdevumus no Latvijas iekšzemes kopprodukta līdz 2020. gadam, jo pašreizējās budžeta veidošanas tendences liecina par pretējo.

Sarunas laikā amatpersonas apsprieda Latvijas ieguldījumu patrulēšanā NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm, un R. Vējonis informēja A.F.Rasmusenu par Krievijas Gaisa spēku pastiprināto aktivitāti Baltijas valstu pierobežā pēdējās nedēļas laikā.

A.F. Rasmusens pateicās par Latvijas ieguldījumu NATO starptautiskajā operācijā Afganistānā, kā arī par sniegto atbalstu, pagājušā gada rudenī Latvijā uzņemot NATO mācības „Stedfast Jazz 2013”. Arī sanāksmes laikā tika pārrunāta iespēja saglabāt Afganistānas operācijas laikā izveidojušos izcilo savietojamību dalībvalstu un partnervalstu starpā, kā turpmāko platformu kopīgām mācībām izmantojot Spēku savietojamības iniciatīvu.

Ģenerālsekretārs atzinīgi novērtēja arī Latvijas iniciatīvu veidot NATO izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos, norādot, ka tā pamatuzdevums būs attīstīt NATO stratēģiskās komunikācijas spējas.