NATO un Krievija rīko kopīgu vingrinājumu gaisa telpas novērošanā

„Mēs neredzam Krievijas iznīcinātājus”, saka Vrotnievskis savam Krievijas sadarbības partnerim Maskavas gaisa kontroles centrā. „Uzgaidiet”, atbild krievu kolēģis pa radio.

Tehniskā kļūme tiek novērsta. Pēc ātras koordināšu un zīmju apmaiņas Polijas gaisa telpas operators Varšavā ir atradis Krievijas Su-27, kas mirgo lidojumu kartē. „Vai šis ir Krievijas iznīcinātājs?”, jautā Vroitnievskis. „Jā!”, viņam atbild Krievijas operators.

Pēc dažām minūtēm apmēram 20 000 pēdu virs Baltijas jūras, Polijas F-16 un Krievijas Su-27 kopīgi dodas uz „nolaupīto” lidaparātu un ciešā formējumā lido lidaparātam abās pusēs, tikai 50 metru attālumā.

„Šis ir vēsturisks brīdis. Krievijas iznīcinātāji tikko kā ir pievienojušies Polijas formācijai”, saka pulkvedis Radoslavs Kviatkovskis, NATO koordinācijas centra Varšavā vadītājs.

NATO un Krievijai šis lidojumu vingrinājums ir liels solis pretpirātisma iniciatīvā, sauktā par „Modrajām debesīm” („Vigilant Skies”), kura mērķis ir identificēt kaitniecisku lidaparātu. Tas arī nodrošina galveno komunikācijas saikni starp trīs NATO valstīm – Poliju, Turciju, Norvēģiju – un Krieviju.

„Ir sajūta, ka Krievijai ir pozitīva attieksme.  Mēs tikai darām savu darbu un es domāju, ka arī Krievijas pusē tāda pati izpratne”, stāsta Kviatkovskis.

2002. gadā NATO un Krievija vienojās attīstīt veidu, kā labāk novērot gaisa telpu, lai cīnītos ar iespējamiem draudiem un neatkārtotu situāciju, kuru nācās piedzīvot 2001. gada 11. septembrī.

Pirmajos gados galvenā uzmanība tika pievērsta speciālu sistēmu veidošanai, kas rosinātu NATO un Krieviju savstarpēji komunicēt. Līdz 2011. gadam sistēma jau nodrošināja iespēju abām pusēm izmantot vienotu gaisa satiksmes karti reālajā laikā – karti, kas sniedzas apmēram 150 kilometrus aiz katras no dalībvalsts robežām.

Šobrīd jau ir izvietoti militārie radari, kas pārbauda, vai netiek pārkāpti gaisa satiksmes noteikumi, un tie darbojas ārpus nacionālajām robežām. NATO - Krievijas partnerību unikālu tas, ka tiek nodrošināta komunikācija starp NATO un Krieviju reālā laikā krīzes brīdī, norāda amatpersonas.

NATO un Krievijai, šīs nedēļas mācības „Vigilant Skies”, kas ietver kopīgu reaģēšanu komerciālo lidmašīnu nolaupīšanas scenārija ietvaros, norisinās laikā, kad parādījusies spriedze starp ASV, tās Rietumu sabiedrotajiem un seno Aukstā kara pretinieku Krieviju.

Konflikta avoti ir dažādi – NATO paplašināšanās austrumu virzienā un Eiropas pretraķešu aizsardzības programma, ASV saniknojis Krievijas piedāvātais patvērums bijušajam Nacionālās drošības aģentūras darbiniekam Edvardam Snoudenam, apjukums par Krievijas atbalstu Asada režīmam Sīrijas pilsoņu karā.

Sadarbība gaisa telpas novērošanā ir pārdzīvojusi šādus politiskus strīdus. Kad NATO apturēja tās sadarbību ar Krieviju pēc 2008.gada militārā konflikta ar Gruziju, aktivitāte, kas tika saglabāta, bija „Vigilant Skies”, tādejādi pierādot šīs programmas nozīmi, stāsta NATO amatpersonas.

Šī ir viena no pamatīgākajām un veiksmīgākajām iniciatīvām”,  uzskata pulkvežleitnants Jusufs Bozdogans, Turcijas gaisa satiksmes pārstāvis NATO, kurš novēroja vingrinājumu.

Arī Krievijas ģenerālleitnants Jevgenijs Potapovs uzsver vingrinājuma pozitīvo nozīmi. „Mums ir kopīgi mērķi, kas mūs vieno. Sadarbības gars ir dzīvs”, saka Potapovs.

Par spīti visiem programmas sasniegumiem kopš tās izveides, vēl joprojām ir arī neatrisināti jautājumi. Piemēram, juridiskais ietvars, lai varētu nodrošināt personāla darbu 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Šobrīd savstarpēji kontakti starp programmas dalībvalstīm tiek nodrošināti astoņas stundas. 

Šim uzdevumam tiek izmantoti komerciālie radari, lai novērotu debesis, taču papildus militārs radars palīdzētu kontrolieriem iegūt skaidrāku bildi par potenciāliem draudiem gaisā.

Militāru radaru izmantošanai vajadzētu kļūt par programmas mērķi, saka Bartoszevskis. Programmas pārstāvji vēlētos turpmākajos gados paplašināt arī dalībnieku skaitu, iekļaujot arī citas NATO vai ne NATO valstis. Iespējamie partneri, kas šogad piedalījās kā vingrinājuma novērotāji, ir Somija, Zviedrija, Ukraina, Moldova, Igaunija, Latvija, Lietuva un ASV.

Mums vajadzētu uzsākt sarunas ar citām valstīm un izskaidrot programmas ieguvumus”, stāsta Mihals Kalivoca, NATO projekta virsnieks aizsardzības investīciju jautājumos.

Ja šīs programmas operacionālais ieguvums ir palīdzība valstīm identificēt potenciāli bīstamu lidaparātu, nozīmīgāks ieguvums ir sadarbības ar Krieviju uzturēšana.

Tas ir veids, kā nodrošināt caurspīdīgumu un savstarpēju uzticību”, saka Kalivoda.

„Vigilant Skies” var kalpot arī kā modelis, kā sadarboties ar Krieviju citās jomās, saka Kvoatkovskis, kurš atbild par NATO Gaisa kontroles centru Varšavā. „Koncepts varētu tikt pielāgots arī citiem draudiem, kas sastopami okeānā vai uz zemes”.

Polijas un Krievijas iznīcinātājiem kopīgi lidojot virs Baltijas un pavadot „nolaupīto” lidaparātu, mācību dalībnieki šo uzdevumu nodēvējuši par veiksmīgi izpildītu.

Scenārijā paredzēts, ka komerciāla lidmašīna no Krakovas, kas dodas uz Oslo, ir mainījusi lidojuma virzienu Sanktpēterburgas virzienā. Gaisa telpas kontrolieri Varšavā un Maskavā regulāri kontaktējas. Kad Krievijas un Polijas iznīcinātāji paceļas, lai pavadītu bīstamo lidaparātu, kontrolieri turpina uzmanīt karti, pārliecinoties, ka komunikāciju tīkls darbojas.

Ceturtdien vingrinājums turpinājās ar līdzīgu uzdevumu, iesaistot Krievijas un Turcijas iznīcinātājus virs Melnās jūras.

Reālajā dzīvē teroristiem nolaupot lidmašīnu, kādā brīdī tiktu pieņemts lēmums notriekt lidmašīnu, taču tas nebija trešdienas vingrinājuma mērķis, saka Kalivoda. Tā vietā, nolaupīšanas simulācija beidzās ar to, ka tās apkalpe atjaunoja kontroli pār lidmašīnu.

„Šī vingrinājuma mērķis ir apmainīties ar informāciju un nepieciešamo informāciju nogādāt lēmumu pieņēmējiem”, stāsta Kalivoda.

No 23. līdz 27. septembrim Eiropā norisinās mācības “Vigilant Skies 2013”, kurās tiek pārbaudīta NATO – Krievijas Padomes Apvienotās Gaisa telpas iniciatīvas informācijas apmaiņas sistēma. Mācībās izmantoti trīs dažādi maršruti – no Bodes uz Murmansku, no Varšavas uz Kaļiņingradu un no Ankaras uz Rostovu pie Donas.

Vinrginājums ir balstīts uz pretterorisma scenāriju, kur NATO un Krievijas  Gaisa spēkiem jāsadarbojas, lai tiktu galā ar aizdomīgu lidaparātu. Tā mērķis ir pārbaudīt un uzlabot iniciatīvas procedūras un spējas šādās situācijās.

Gaisa telpas informācijas apmaiņa norisinās trīs gaisa telpas kontroles maršrutos (Bodē – Murmanskā, Varšavā – Kaļiņingradā un Ankarā – Rostovā pie Donas), ko savstarpēji savieno koordinācijas centri Varšavā un Maskavā. Šīs iniciatīvas informācijas apmaiņas sistēmā darbojas kopš 2011.gada, un tajā var iesaistīties arī citas NATO un partnervalstis.