Izstāde, kas tapusi, riskējot ar dzīvību: “Cīņa par Ukrainu” Latvijas Kara muzejā

Mūsdienu vēsture
Sargs.lv
Izstāde "Cīņa par Ukrainu"
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

No 24. februāra Latvijas Kara muzejā skatāma izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Nacionālo Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzeju un sniedz ieskatu Ukrainas aizstāvju skarbajā ikdienā, kā arī atklāj Krievijas okupantu pastrādātos noziegumus un viņu zemo apgādes un morāles līmeni. Apmeklētājus sagaida militārās tehnikas un ieroču paliekas, munīcijas paraugi, karavīru  dokumenti, sadzīves priekšmeti, propagandas materiāli un citas liecības, kuru iegūšanai ukraiņu muzejnieki riskēja ar savām dzīvībām, apmeklējot Ukrainas bruņoto spēku atbrīvotās teritorijas pēc okupantu padzīšanas.

Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere sarunā ar “Sargs.lv” apliecina, ka šādu izstādi viņai personīgi bijis svarīgi parādīt arī Latvijā, jo “mēs nedrīkstam uzskatīt karu par kaut ko pašsaprotamu un mums ir svarīgi stāstīt par kara nežēlību.”

Izstādē “Cīņa par Ukrainu” iekļauti divi stāsti – viens no šiem stāstiem ir par Ukrainas aizstāvjiem, bet otrs stāsts ir par agresoru.

“Šobrīd redzam, kā ukraiņu kolēģi lepojas ar saviem bruņotajiem spēkiem, bet nākamgad šajā zālē būs izstāde par mūsu bruņotajiem spēkiem un varēsim lepoties ar savējiem,” piebilst Kara muzeja direktore. “Izstādes veidotāji gribēja, lai apmeklētāji varētu ieskatīties acīs cilvēkiem, kuri šobrīd cīnās par Ukrainas un arī Eiropas brīvību. Mūsu Ukrainas kolēģi parāda muzeja ietekmi informatīvajā karā.”
Image
Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere un Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzeja direktors Jurijs Savčuks. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Kopīga izstāde ir sarežģīta jau miera laikā. Mūsu komandas darbu vēl papildus traucēja intensīva bombardēšana decembrī un janvārī,” par izstādes tapšanu sarunā ar “Sargs.lv” stāsta Nacionālā Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzeja direktors Jurijs Savčuks. Viņš atklāja, ka ar Latvijas Kara muzeja direktori Kristīni Skrīveri iepazinies Lietuvā, uz no Ukrainas tika evakuēta cita viņa muzeja veidotā izstāde ar nosaukumu “Forever Free Ukraine”.

Darbs pie izstādes “Cīņa par Ukrainu” sācies decembra beigās, uzreiz bijis skaidrs, ka šī izstāde būs no “neiespējamo projektu” sērijas, ņemot vērā ārkārtīgi īso laika posmu, kas bija atlicis līdz iecerētajam atvēršanas laikam.

“No vienas puses, personālam ir jāatrodas drošībā, jāievēro visas prasības un likumi, un, no otras puses, mums bieži nebija elektrības, mēs bijām pašā galvaspilsētas centrā tāpat kā jūsu muzejs. Un sešas stundas no astoņām mums nebija elektrības, bet šodien, kā zināms, visa saziņa, datubāzes, viss ir datorā,” izstādes veidošanas izaicinājumus atklāj J. Savčuks. “Šī izstāde nebūtu notikusi, ja katrs nebūtu izdarījis savu mazo varoņdarbu.”

Viņš vērš uzmanību, ka tieši Nacionālais Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzejs sarīkoja pašu pirmo foto izstādi pasaulē par karu Ukrainā, un tas notika Francijā jau pirmajā konflikta mēnesī. Šādas izstādes vēlāk tika sarīkotas 12 pasaules valstīs, bet kara gadadienā ukraiņu muzejnieku paveiktais darbs ticis arī līdz Baltijai. “Šodien mēs esam Rīgā, bet jau rīt braucam uz izstādes atvēršanu Igaunijā. Tātad trīs mūsu kara laikā atvērtās izstādes būs izvietotas visās trijās Baltijas valstīs. Tas ir ļoti simboliski,” uzsver J. Savčuks.

Visi izstādē aplūkojamie priekšmeti, pat karavīru atstātās konservu bundžas, ir ļoti svarīgas liecības, un tās savāktas plašā frontes areālā.

Image
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Esmu izbraukājis komandējumos pa visu Ukrainu, bijis nesen atbrīvotajās teritorijās Izjumā, Doneckas reģionā, Hersonā, nemaz nerunājot par Buču un Irpiņu. Esmu to visu redzējis pats savām acīm,” neslēpj J. Savčuks. “Šajā informācijas un propagandas karā tas ir ļoti svarīgi. Mēs bieži dzirdam par karu, kas notiek viedtālrunī, tāpēc cilvēkiem ir jāparāda šīs fiziskās liecības, kas rada klātbūtnes sajūtu.”

Direktors stāsta arī par ārkārtīgi straujo tempu un milzīgajiem riskiem, ar ko muzeja darbinieki saskārās šo priekšmetu vākšanas procesā. Krievu okupanti no Kijivas un Černihivas rajona tika padzīti pagājušā gada 2. aprīlī, un jau 3. aprīlī J. Savčuks personīgi ticies ar Ukrainas armijas galveno komandieri ģenerāli Valēriju Zalužņiju, lai lūgtu palīdzību un muzeja fotogrāfs varētu nokļūt atbrīvotajās teritorijās.

Image
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Mums bija mēnesis un 5 dienas līdz izstādes atvēršanai. Meklējām muzeja priekšmetus burtiski mīnu laukos un krievu armijas tikko pamestajās teritorijās. Sākumā braucu tikai es pats, jo man bija bail riskēt ar muzeja darbinieku dzīvību,” atklāj J. Savčuks.

Tikai dažus mēnešus vēlāk, vasaras vidū, kad kopā ar muzejniekiem viņš atgriezies iepriekš izpētītajos reģionos, kādā vietā visi kopā atraduši nomaskētu granātu, ko okupanti bija atstājuši kā slazdu.

No šīm liecībām un fotogrāfijām izveidoto izstādi, kas muzejā Kijivā tika atvērta pagājušā gada 8. maijā, esot apmeklējuši aptuveni 50 000 cilvēku, pat neraugoties uz kopējo smago situāciju, degvielas trūkumu un līdzīgiem faktoriem. “Par to rakstīja vairāk nekā 300 mediji visā pasaulē, pat “New York Times” veltīja mūsu darbam veselu lappusi,” ir gandarīts J. Savčuks.

Uz jautājumu, vai taps izstāde arī par Ukrainas uzvaru, viņš pauž, ka Ukrainā šobrīd notiek liels pagātnes pārvērtēšanas process, un apspriešanas procesā ir arī jauns muzeja nosaukums un pieeja ekspozīcijas veidošanai.

Image
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Mēs gribam, lai mūsu muzejs kļūst par piemiņas vietu ne tikai Ukrainas uzvarai šajā karā, bet visas brīvās pasaules uzvarai,” vēlamo nākotni ieskicē Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzeja direktors.

Dalies ar šo ziņu