Godasardze: gods aizsargāt Latvijas simbolus jau 30 gadus

Godasardzes pirmsākumi

Godasardzes saknes ir atrodamas jau Latvijas armijas Štāba bataljona pirmsākumos. 1919. gada 29. jūlijā jaunizveidotā Armijas Virspavēlnieka štāba Komandanta rota uzsāka nodrošināt sardzi pie Virspavēlnieka štāba, bet 1923. gadā pie Rīgas pils un Saeimas nama.

Sardzes pienākumi tika mainīti 1934. gadā, pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa apvērsuma, kad rota uzsāka sardzi arī pie Valdības nama Krišjāņa Valdemāra ielā 3. Savukārt pie Brīvības pieminekļa pirmā sardze tika uzlikta 1935.gada 18.novembrī, drīz pēc tā uzbūvēšanas. Papildus godasardze piedalījās valsts svinīgajos pasākumos, līdz pat 1940.gadam, kad tā tika izformēta.

Godasardze pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas

Deviņdesmito gadu sākumā, vēl pirms Godasardzes rotas karavīriem tika uzticēti norīkojumi pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils, vienība pildīja vienu no tās arī pašreizējiem uzdevumiem – augstu ārvalstu viesu sagaidīšanu. Toreizējais Godasardzes rotas komandieris kapteinis (tagad atvaļinātais pulkvedis) Mārtiņš Liberts 1995. gadā laikrakstam “Latvijas Avīze” dalās atmiņās par to, kā tika aizvadīta pirmā vizīte 1992.gada februārī, kad Latvijā viesojās NATO Eiropas apvienoto bruņoto spēku komandiera vietnieks Braiens Kenijs.

1992. gada 5.novembrī gatavojoties Latvijas valsts svētkiem, Latvijas Republikas Augstākā padomes pieņēma lēmumu atjaunot godasardzi pie Brīvības pieminekļa. Pirmie divi sargkareivji, kuri tieši pirms trīsdesmit gadiem Lāčplēša dienā stājās postenī, bija Edgars Vilmanis un Raitis Valainis.

Image

Godasardzes tērps un tā galvassegas arī ir mainījušās un gājušās līdzi laikam. Vēl 1993.gadā godasargi nēsāja Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā ražotās vācu armijas 1916.gada modeļa bruņucepures repliku, kas nebija veidota no metāla. Ar tām mūsu goda sardze stāvēja no 1993.gada 7.februāra līdz 1994.gada vasarai, kad vizītē uz Latviju atbrauca ASV prezidents Bils Klintons. Pirms šī apmeklējuma, tika izteikts ieteikums, ka godasardzei nevajadzētu stāvēt vācu bruņucepurēs.

Image

Sākotnēji godasardze stāvēja pie Brīvības pieminekļa un 2002.gadā tika atjaunota arī godasardze pie Rīgas pils. Šādu lēmumu pieņēma tā laika valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, izdodot rīkojumu nr.6., un 2002. gada 11. novembrī godasardze atkārtoti sāka pildīt norīkojumus pie Rīgas pils.

Atjaunojot Godasardzes rotu, kā jau jebkurai bruņoto spēku vienībai, arī godasardzes karavīriem bija nepieciešami ieroči, lai izpildītu savu svinīgo rituālu. Kopš neatkarības atjaunošanas tie bija dažādi - sākotnēji tika izmantotas čehu triecienšautenes VZ-58, vēlāk padomju ražojuma karabīnes SKS, taču pēcāk Goda sardzes rotas karavīri sāka izmantot ASV ražotās triecienšautenes M16-A1. Mainoties laikam, mainījās arī parādes godasargu formas tērpi, kas tika izveidoti atbilstoši pirmās brīvvalsts laika formas tērpiem. Tas nozīmēja, ka līdz tam plaši izmantotās triecienšautenes M16 kļuva nesaderīgas ar karavīru brīvvalsts laika modeļa formu.

Image

2019.gada 7.septembrī sadarbībā ar Kanādas bruņotajiem spēkiem, godasardze iegādājās vēsturiskos ieročus un nu savu uzdevumu izpildei izmanto šautenes “Lee-Enfield” – ieročus, kādi pirms okupācijas bija arī Latvijas armijas bruņojumā un kādi tika izmantoti Latvijas Neatkarības karā. Kā sarunā ar portālu “Sargs.lv” Štāba bataljona Godasardzes rotas komandieris kapteinis Kaspars Kukša saka, ka šie ieroči estētiski vislabāk atbilst Godasardzes rotas karavīru vēsturiskajam formas tērpam.

Godasardzes funkcijas

Štāba bataljona Godasardzes rota ir unikāla Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienība, un ir vienīgā, kas bruņotajos spēkos veic godasardzes funkciju. 

Vienības ikdiena saistās ar norīkojumu godasardzes funkciju veikšanu pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils. Papildus šim, Godasardzes rota piedalās Latvijas Republikas, Aizsardzības ministrijas un NBS militāro ceremoniju nodrošināšanā, kā arī augstu viesu sagaidīšanā.

Image

Tomēr kapteinis K. Kukša atzīst – Godasardzes rotas karavīri paralēli veic arī otru uzdevumu – ārpus norīkojumiem pie Rīgas pils, rotas karavīri ir arī vieglie kājnieki, kuri gatavi jebkurā brīdī pildīt arī kaujas uzdevumus. Tālab ārpus reprezentatīvajiem pienākumiem Godasardzes rotas karavīriem jāprot šaut, jāpārzina medicīna, sakari, topogrāfija, jābūt labi fiziski sagatavotiem. Šīs spējas nepieciešamas, lai krīzes brīdī arī Godasardzes karavīri varētu pilnvērtīgi aizsargāt Latviju.

Godasardzes rotas redzamā daļa ir pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils esošie karavīri. Tiesa, neredzamā puse slēpj šo karavīru ilgstošos un smagos treniņus, kas nepieciešami, lai sagatavotos šī uzdevuma izpildei.

Uzsākot savu dienestu Godasardzes rotā, karavīrs uzreiz tiek gatavots godasarga pienākumiem, sagatavojoties uzdevumā esošajai slodzei. Lai karavīri varētu precīzi izpildīt rituālos godasardzes uzdevumus, viņiem pastāvīgi jāveic koordinācijas vingrinājumi, soļošana, kā arī jāmāk veikt precīzas darbības ar ieročiem.

Image

Kā atzīst kapteinis K. Kukša, Godasardzes rotas karavīra dienests ir grūtāks, nekā varētu šķist. Stundu stāvēt miera stājā, pēc kuras uzsāk kustību, esot daudzu skatienu uzmanības centrā, ir sarežģītākā darba sastāvdaļa. Tiesa dienesta grūtības kompensē gan lielā atbildība, gan vienlaikus arī gods stāvēt sardzē pie valsts centrālajiem neatkarības simboliem.

Stāstot par izaicinājumiem pildot savus darba pienākumus, Godasardzes rotas komandieris atsauc atmiņā 2009.gada svinīgo godasardzes maiņu pie Rīgas pils, kurā veselu stundu nācās stāvēt pilnīgi nekustīgam. Visapkārt bija kameras, kas iemūžināja šo mirkli, visur valdīja liela rosība. Viss tika gatavots, lai prezidents varētu iznākt ārā. Tas nozīmēja, ka goda sargi nevarēja veikt ceremoniālās darbības, lai mazliet izkustinātu ķermeni.

Kā stāsta komandieris, katrs karavīrs izmanto savus paņēmienus, lai sekmētu un uzlabotu ķermeņa asinsriti, atrodoties ilgstošā miera stājā. Viens no šiem paņēmieniem ir kāju pirkstu izkustināšana zābakos, kas ir labs veids, kā samazināt kāju tirpšanu un salšanu ziemā. Palīdz arī nemanāma pacelšanās pirkstgalos, lai ķermeņa svaru pārnestu uz purngaliem, Šis ir vēl viens paņēmiens, kā karavīrs, citiem nemanot, var atmodināt ķermeni. Ziemā, kad formas tērpu papildina garais šinelis, karavīri mēdz mazliet iesēsties ceļos, kas no malas skatītājam nav pamanāms. Arī šāda izkustēšanās atvieglo ilgstošo stāvēšanu.

Godasardze 21.gadsimtā

Štāba bataljona Godasardzes rota nes vēsturiskas atmiņas par Latviju un tās vēsturi, saglabājot tradīcijas un rituālus, lai reprezentētu valsts simbolus. Tāpat kā mainās godasardzes formastērpi un ieroči, arī jaunais gadsimts nes pārmaiņas rotas sastāvā. Šī gada jūlijā Godasardze paziņoja, ka aicina pievienoties arī sievietes.

Image

Rotas komandieris K.Kukša min, ka rotas sastāvā ir bijušas dažas sievietes, taču, ņemot vērā, ka rotā vienlaicīgi bijusi tikai viena dāma, bijis visai grūti nodrošināt pilnu goda sardzi, jo pilnai sardzei nepieciešamas astoņas pilnībā sagatavotas dāmas. Līdz šim neviena no meitenēm, kas ir bijusi Godasardzes rotā, līdz norīkojumam pie Brīvības pieminekļa vai Rīgas pils vēl nav tikusi.

Godasardzes rotas komandieris uzsver, ka sievietes ir izrādījušas interesi par goda sardzi, taču tāpat kā jebkuram citam karavīram, arī viņām ir nepieciešams iziet pamatapmācību. Ja tā tiek izturēta un izteikta vēlme par pievienošanos Štāba bataljona Godsardzes rotai, ir jāpagūst godasargu ceremonijas speciālais rituāls un tikai tad ir iespēja nonākt vienā no goda sadzes posteņiem un piedalīties reprezentatīvajos pasākumos.

Image

Vaicājot par personāla pietiekamību, kapteinis K. Kukša atzīst, arī Štāba bataljona Godasardzes rotā jūtams karavīru deficīts, kas ir līdzīgs kā pārējos bruņotajos spēkos. Tomēr visi interesenti, kuri vēlas dienēt šajā vienībā, sekmīgi pabeidzot karavīra pamatapmācības kursu var pieteikties dienestam Štāba bataljona Godasardzes rotā.

Goda sardzes nākotnes plānos ietilpst defilē vienības izveide, kas ir izstrādāti paraugdemonstrējumi ar ieročiem. Vēsturiski šādas programmas ir bijušas trīs, pašlaik tiek izmantota tikai viena - senākā. Rotas komandiera plānā ietilpst atjaunot šīs programmas un, iespējams, sadarbojoties ar NBS orķestri, lai izvietotu īpašu defilē programmu. Atjaunojot defilē programmas, rotai cer piedalīties dažādos starptautiskos festivālos.

Plānos vēl ietilpst godasardzes rotas sadarbības izveidošana ar citu valstu godasardzes vienībām. Mērķis ir reprezentēt Latvijas valsti starptautiski, kā arī padarīt goda sarga ikdienu raibāku, sniedzot iespēju piedalīties NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu militārās kultūras pasākumos.

Šādos sadarbības pasākumos Štāba bataljona Godasardzes rota jau ir piedalījusies. Katru gadu tiek apmeklētas Baltijas valstu militārās parādes. Šovasar karavīri devās uz Franciju, 13 cilvēku sastāvā, lai 14.jūlijā Parīzē piedalītos valsts svētu parādē par godu Bastīlijas cietokšņa ieņemšanas gadadienas militārajā parādē. Dalība šajos svētkos rotai bija trešā reize. Godasardzes rotas karavīri bijuši komandējumos arī uz Gruziju, Bulgāriju un Ukrainu.

Image

Ikdienā godasardzi iespējams redzēt katru dienu no desmitiem līdz četriem dienā. Vienam Godasardzes rotas karavīram dienā norīkojumā jānostāv divas stundas. Goda sargi stundu stāv norīkojumā, tad viņiem pienākas divas stundas atpūtai, kam seko vēl viena stunda sardzē pie Brīvības pieminekļa.