Patruļas pierobežā: Zemessardze kopā ar policiju un robežsargiem trenē gatavību krīzes situācijām

Nelielajā Liepnas ciemā, kas atrodas Latvijas austrumu pierobežā, ikdienas dzīvē šonedēļ ienākusi arī militārās tehnikas klātbūtne. Pa vietējiem ceļiem pārvietojas bruņutransportieri “Patria”, bet apdzīvotās vietas teritorijā patrulē zemessargi. Tomēr šoreiz galvenais uzdevums nav pretinieka meklēšana vai kaujas manevru izpilde – zemessargiem jātrenējas darboties civilajā vidē, sadarboties ar citām valsts drošības institūcijām un uzturēt tiešu kontaktu ar iedzīvotājiem.

Portāls “Sargs.lv” pievienojās vienai no šādām patruļām, lai klātienē vērotu, kā norisinās militārās mācības ārpus ierastās poligonu vides.

Sociālā patruļa – ne tikai militārā klātbūtne, bet arī saruna ar iedzīvotājiem

Sociālajā patruļā piedalās vairākas Zemessardzes 31. kājnieku bataljona nodaļas, kuru pārvietošanos atbalsta bruņutransportieri “Patria”. Zemessargi apseko Liepnas teritoriju, pārvietojas pa apdzīvoto vietu un uzrunā sastaptos iedzīvotājus. Vienlaikus sadarbībā ar Valsts robežsardzes un Valsts policijas pārstāvjiem tiek veiktas dokumentu pārbaudes, praksē pārbaudot dažādu valsts institūciju spēju kopīgi veikt drošības uzdevumus.

Šādas patruļas būtība ir plašāka par vienkāršu militārās klātbūtnes demonstrēšanu. Zemessargiem jāspēj orientēties apdzīvotā vietā, ievērot civilās vides īpatnības, veidot komunikāciju ar iedzīvotājiem un vienlaikus saglabāt gatavību reaģēt uz iespējamiem apdraudējumiem. Savukārt vietējiem iedzīvotājiem tā ir iespēja sastapt bruņoto spēku pārstāvjus savā ikdienas vidē.

Kā sarunā ar “Sargs.lv” skaidro Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 31. kājnieku bataljona komandieris majors Mārtiņš Kaparšmits, sociālās patruļas ir viens no būtiskajiem šajās mācībās veicamajiem uzdevumiem.

Majors M. Kaparšmits norāda, ka zemessargi trenē kājnieku patrulēšanu apdzīvotās vietās, lai ne tikai pilnveidotu taktiskās iemaņas, bet arī noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret bruņotajiem spēkiem. Tikpat būtiski esot parādīt iedzīvotājiem, ka Nacionālie bruņotie spēki atrodas pierobežā, ir gatavi rīkoties un rūpējas par vietējo cilvēku drošību.

Komandieris uzsver, ka šādās mācībās īpaši svarīga ir spēja darboties reālā sabiedriskajā vidē, jo iespējamās krīzes gadījumā militārie uzdevumi būtu jāveic ne tikai poligonos, bet arī pilsētās, ciemos un citās civiliedzīvotāju apdzīvotās teritorijās.

Mobilie kontrolpunkti un sadarbība ar citām drošības institūcijām

Līdztekus sociālajām patruļām zemessargi mācību laikā trenē arī mobilo kontrolpunktu izveidošanu. Tie ir īslaicīgi ierīkoti kontroles punkti, kas ļauj organizēt cilvēku un transportlīdzekļu pārvietošanās pārbaudes konkrētā teritorijā.

Majors M. Kaparšmits skaidro, ka zemessargi trenējas ātri izveidot šādus kontrolpunktus, organizēt cilvēku plūsmas uzskaiti un veikt nepieciešamās pārbaudes. Tas ļauj pilnveidot gan vienību taktisko darbību, gan savstarpējo koordināciju ar policijas un robežsardzes pārstāvjiem.

Tieši sadarbība starp dažādām drošības institūcijām ir viens no galvenajiem šo mācību uzdevumiem. Lai gan Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts robežsardzei un Valsts policijai ikdienā ir atšķirīgi pienākumi un atbildības jomas, iespējamās krīzes gadījumā to darbībai jābūt savstarpēji saskaņotai. Tādēļ būtiski ir ne tikai iepriekš izstrādāti sadarbības plāni, bet arī iespēja tos regulāri pārbaudīt praktiskās mācībās.

Liepnā vērotā patruļa šādai sadarbībai ir konkrēts piemērs – vienā apdzīvotā vietā kopīgus drošības uzdevumus veic gan zemessargi, gan robežsargi un policisti.

No personāla apziņošanas līdz vienību izvēršanai pierobežā

Militāro mācību “Ziemeļu grifs” nozīme neaprobežojas tikai ar konkrētu taktisko uzdevumu izpildi. Majors M. Kaparšmits uzsver, ka tikpat svarīga ir vienības spēja īsā laikā apziņot personālu, sapulcēt zemessargus, sagatavoties uzdevumam un izvērsties noteiktajā teritorijā.

Atšķirībā no profesionālā dienesta karavīriem liela daļa zemessargu ikdienā strādā civilajās profesijās, tādēļ vienību operatīva apziņošana un gatavība ierasties dienestā ir īpaši nozīmīgs kaujas gatavības elements.

Komandiera vērtējumā šādas mācības ļauj pārbaudīt visu darbību secību – sākot ar personāla sasaukšanu un vienību sagatavošanos, turpinot ar pārvietošanos uz uzdevuma izpildes rajonu un beidzot ar sadarbības organizēšanu ar citām drošības institūcijām.

Majors M. Kaparšmits īpaši izceļ, ka mācību vērtību palielina to norise reālā apvidū, ārpus militārajiem poligoniem. Šādos apstākļos zemessargiem jārēķinās ar civiliedzīvotāju klātbūtni, ikdienas satiksmi un citiem faktoriem, kas raksturīgi faktiskai krīzes situācijai.

Tas nozīmē, ka vienībām jāspēj pielāgoties konkrētajai videi, uzturēt savstarpējos sakarus un pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas attīstībai.

Austrumu pierobežas drošība – visas valsts aizsardzības jautājums

No 2. līdz 10. novembrim notiekošās Nacionālo bruņoto spēku mācības aptver Alūksnes, Balvu un Ludzas novadus, tostarp Kārsavas apkārtni. To laikā tiek pilnveidota militāro vienību izvēršanās un pārvietošanās Latvijas austrumu pierobežā, kā arī veikta valsts robežas un Baltijas aizsardzības līnijas elementu apsekošana.

Mācību uzdevumi tiek īstenoti gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā, īpašu uzmanību pievēršot Nacionālo bruņoto spēku, Valsts robežsardzes un Valsts policijas savstarpējai koordinācijai un informācijas apmaiņai.

Šīs mācības ir daļa no regulārā Nacionālo bruņoto spēku apmācību procesa, kura mērķis ir pārbaudīt aizsardzības plānu praktisko īstenošanu, uzturēt vienību kaujas gatavību un stiprināt Latvijas aizsardzības spējas.

Vienlaikus militārās mācības pierobežas apdzīvotajās vietās ir arī praktisks visaptverošas valsts aizsardzības piemērs. Krīzes situācijā valsts drošība nebūtu atkarīga tikai no bruņoto spēku spējām, bet arī no efektīvas sadarbības starp valsts institūcijām un sabiedrību.