Reportāža: Vidzemē "Nameja" aktīvā fāze noslēdzas ar komplicētu kauju, plaši integrējot dronus

Par mācību paraugdemonstrējuma norises vietu izvēlēta gleznaina vieta netālu no bijušās PSRS kodolraķešu bāzes “Zeltiņi” – līkumains ceļš, kas aizved kalnup, bet gar malām mūsu ainavistu iemīļotās Latvijas ganību pļavas un koku puduri. Pēc scenārija pretinieks virzās no robežas puses virzienā uz dienvidiem, aizsardzības spēku uzdevums – fiksēt un pēc tam iznīcināt pretinieku, lai nepieļautu tālāku kustību lielo pilsētu virzienā. Protams, mācību nolūkos gan savējo spēkus, gan pretinieku izspēlē 22. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargi.

“Šodien jūs redzējāt to, ko mēs darījām visu nedēļu šajās mācībās. Mēs ņemam pieredzi no Ukrainas un izmantojam labākās pieejamās tehnoloģijas, lai cīnītos pret agresoru. Šajā vingrinājumā rotas komandierim bija pieejami gan droni, gan mīnmetēju atbalsts, gan citas sistēmas tieša trieciena attālumā. Redzējām, kā rotas komandieris visas šīs pieejamās sistēmas salika kopā kaujas laukā īstajā laikā. Maksimāli integrējam pieejamos ieročus jaunā izkārtojumā, lai varētu efektīvi cīnīties,” mācību operācijas gaitu sarunā ar “Sargs.lv” komentēja Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Igors Harlapenkovs.

Image

Šis paraugdemonstrējums īpaši izceļas ar plašo dronu integrāciju operācijas izpildē. Sākotnēji gaisā tiek pacelts fiksēto spārnu izlūkošanas drons, kas pirmais veic pretinieka bruņutehnikas kolonnas identificēšanu, pēc tam pirmie pretinieka bruņutransportieri tiek efektīvi apturēti ar droniem-bumbmetējiem un kamikadzes droniem, tostarp tiek izmantoti arī Ukrainā ārkārtīgi populārie FPV droni, kas spējīgi mērot pat vairākus desmitus kilometru lielus attālumus līdz pretinieka spēkiem.

Paralēli kaujā iesaistās arī iepriekš slēpņos izvietotie kājnieki ar uguns atbalsta ieročiem – ložmetējiem KSP un M2 “Browning”, kā arī granātmetējiem “Carl Gustaf”, no attāluma aizsardzības operāciju atbalsta mīnmetēju vienība, kas atklāj uguni pa iepriekš piešauto pretinieka transporta virzības zonu. Tiklīdz pirmās pretinieka izlūkošanas mašīnas ir neitralizētas ar dronu palīdzību, pievirzās galvenie spēki, pa kuriem uguni koordinēti atklāj visi pārējie bataljona rīcībā esošie ieroču veidi. Tāpat pretī tiek sūtītas arī aizsardzības spēku “Patria” bruņumašīnas, no kurām izsēžas kājnieku desants, lai iznīcinātu atlikušos pretinieka spēkus. Kopumā kauja ilgst aptuveni pusstundu, un jāuzslavē Vidzemes brigāde par pārdomātajiem efektiem, lai precīzi imitētu dažādu ieroču sistēmu iedarbību.

Image

Lai arī dronu izmantošana šajā mācību operācijā patiešām bija vērienīga, kā uzsver pulkvedis Igors Harlapenkovs,  jāņem vērā, ka esam ziemeļu valsts, laikapstākļi ir mainīgi, tāpēc dronus ir jāizmanto, taču nedrīkst aizmirst par pārējām ieroču sistēmām, kam jābūt brigādes bruņojumā, jo reāli pastāv iespēja, ka visu dienu nav iespējams izmantot dronus tieši laikapstākļu dēļ. Droni šajā gadījumā funkcionē kā papildu spēja gan izlūkošanas, gan uzbrukuma vajadzībām.

Image

Lielākais izaicinājums šādas militārās operācijas īstenošanā, bez šaubām, ir komandvadības nodrošināšana un sekmīga informācijas cirkulācija, lai rotas komandieris varētu laicīgi pieņemt atbilstošus lēmumus par atbalsta spēku iesaisti un pievirzīšanu kaujas laukam. Tas nosaka, cik ātri un efektīvi iesaistītajām vienībām ir iespējams apmainīties ar informāciju, noteikt mērķus un tos iznīcināt ar maksimālu efektivitāti.

Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes karavīri un zemessargi no 8. līdz 14. septembrim veica mācību uzdevumu izpildi konvencionāla apdraudējuma scenārija apstākļos Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadā.

Tāpat arī Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes atbildības teritorijā notika mobilizācijas mācības, kuru laikā tika trenēta mobilizētā personāla izvēršana ārpus vienību pastāvīgajām dislokācijas vietām un iesaiste uzdevumu izpildē.

Jau ziņots, ka visā Latvijā notiek Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2025”, lai pilnveidotu un stiprinātu spēju veikt uzdevumus valsts apdraudējuma gadījumā. Mācībās piedalīsies aptuveni 12 000 karavīri un zemessargi no visām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, tostarp valsts aizsardzības dienesta karavīri, rezerves karavīri, un sabiedroto bruņoto spēku karavīri.

Mācības “Namejs” ir iepriekš plānotas un visā Latvijā norisinās kopš 2014. gada. Militāro mācību regulārai norisei ir būtiska loma, lai uzturētu un stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, kurām pastāvīgi jābūt augstā līmenī. Bruņotajiem spēkiem vienmēr jābūt gataviem laikus un efektīvi reaģēt uz potenciāliem apdraudējumiem un garantēt Latvijas drošību. Savukārt sadarbības stiprināšana ar valsts un pašvaldību iestādēm, dažādu nozaru komersantiem un to iesaiste mācībās stiprina visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu Latvijā.