Pagājušās darba nedēļas izskaņā, kamēr lielākā daļa Rīgas iedzīvotāju baudīja vakara atpūtu, gluži pretējas noskaņas valdīja Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetu vidū, kuri ceturtdienas, 14. septembra, vakarā devās pretī izaicinājumiem tradicionālajā vingrinājumā “Berešu maršs”. Vingrinājuma mērķis – apliecināt savas fiziskās spējas un zināšanas, lai izpelnītos tiesības nēsāt NAA kadeta melno bereti un kokardi. Kopā ar kadetiem aptuveni 30 km garajā maršā apkārt Ķīšezeram devās arī “Sargs.lv”.
“Berešu maršs” ir tradicionāls vingrinājums, ko veic teju katrā bruņoto spēku vienībā, uzņemot savās rindās jaunus karavīrus vai zemessargus, un katrā vienībā šī tradīcija izpaužas atšķirīgi. Daudziem labi zināms varētu būt Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes maršs, kas norit divu dienu garumā un kura laikā karavīri veic aptuveni 50 km garu maršrutu ar dažādiem uzdevumiem. Daudzās Zemessardzes vienībās bereti iespējams nopelnīt pamatapmācības noslēgumā, pilnā ekipējumā noejot aptuveni 20 km garu maršrutu šķēršļotā apvidū, taču marša nosacījumi vienmēr ir ļoti elastīgi un katrā vienībā var mainīties gadu no gada.
Ilgu laiku arī NAA kadetu “Berešu maršs” tika rīkots kā kājnieku maršs pilnā ekipējumā, ejot no Ādažiem līdz akadēmijas teritorijai, taču pēdējos gadus NAA ir pārņēmusi Mehanizētās kājnieku brigādes marša organizēšanas pieeju. “Berešu maršu” tradicionāli organizē NAA Krīvu padome jeb studentu pašpārvalde.
Šogad, kā zināms, septembris lutina ar vasarīgiem laikapstākļiem, un arī ceturtdienas vakars, kad paredzēts marša sākums, nav izņēmums – spīd rēna vakara saule, pūš mērens vējš, ne miņas no lietus mākoņiem. Tiesa, lielais karstums ir atkāpies, bet kadetiem, kam ar 15 kg smagu ekipējumu nakts laikā jāveic ceļš apkārt Ķīšezeram, tas ir drīzāk patīkams bonuss.
Maršā piedalās aptuveni 80 kadeti, kas tiek sadalīti komandās nodaļu sastāvā. Kopā ar viņiem šogad startē arī civilpersona – fiziskās sagatavotības treneris Reinis Garkalns, kas iepriekš palīdzējis NAA kadetiem sagatavoties militārajām sacensībām ASV, bet tagad pats piekritis pārbaudīt savas spējas, vienlaikus demonstrējot, ka studijām NAA nav nepieciešamas pārcilvēciskas militārās spējas un prasmes.
Kā ierasts, maršs sākas ar ekipējuma pārbaudi, un laiku pa laikam kāds no kadetiem steigšus dodas uz kazarmām pakaļ piemirstajām lietām, kamēr biedri viņu gaida, pildot fiziskus vingrinājumus. Kad ekipējums visiem ir kārtībā, stingri noteiktā secībā ar laika atskaites punktiem nodaļas pa vienai uzsāk kustību uz stacijām.
Tālākās gaitas ved uz Mežaparku, kur atkal gaida nākamās divas stacijas. Kā vēlāk atzīst vairāki aptaujātie kadeti, viena no spilgtākajām šķitusi tieši medicīnas stacija, kur kadetiem bija jāpierāda savas prasmes pirmās palīdzības sniegšanā. Šoreiz uzdevumam izvēlēta neierasta vieta – krūmājā turpat blakus iecienītajam Mežaparka pastaigu ceļam. Šeit kadetiem jāsameklē vairāki ievainotie un koordinēti jāsniedz viņiem taktiskā cietušo aprūpe, kā arī jāspēj pa rāciju nodot cietušo evakuācijas ziņojums. Īpašu noskaņu uzdevumam piešķir garāmgājēji, kas ar izbrīnu un interesi noraugās procesā.
Pašā Mežaparka nomalē izvietota ieroču stacija, kur kadetiem no detaļu jūkļa jāspēj salikt kopā visi mācību procesā līdz šim apgūtie ieroči. Šajā brīdī jau ir pamatīga krēsla, kas likumsakarīgi apgrūtina vingrinājuma izpildi, un neiztiek bez pārpratumiem – dalībnieki no divām nodaļām pēc kārtas sajauc divu dažādu ložmetēju atsperes, radot jucekli un izpelnoties vingrinājumus no staciju vadītājiem.
Nākamā ir krosfita stacija, kuras nosaukums jau saka priekšā, ka šeit būs jāiesvīst. Ja neskaita sākumā izieto šķēršļu trasi, šī stacija ir fiziski grūtākā un prasa stipru komandas garu, ko kadeti arī sekmīgi demonstrē. Vairākus kilometrus tālāk nākamais pārbaudījums – radiosakari, kas radoši apvienoti ar peintbola atrakciju. Biezā tumsa vairākkārtīgi palielina grūtības pakāpi, tomēr uzdevumu izpildīt izdodas godam, kā arī veiksmīgi atrast biezajā čūkslājā pazaudēto aprīkojumu.
Orientēšanās stacija šogad izveidota ar pārsteiguma elementu – jau instruktāžas laikā sākas uzbrukums, kadeti steigšus tiek evakuēti ar nelielajiem “Mercedes” džipiņiem un aizvesti prom no ceļa, lai patstāvīgi noorientētos un atrastu pareizo virzienu atpakaļ. Kad tas ir izdevies, uz papēžiem sāk mīt nākamā nodaļa, liekot paaugstināt tempu.
Nākamās stacijas paredzētas uzmanības un atmiņas pārbaudīšanai. Vispirms kadetiem tumsā jāatrod paslēpti priekšmeti, pēc tam, iespējams, svarīgākā no visām marša stacijām – zināšanu tests par NAA vēsturi un tradīcijām, kuru nokārtojot, var saņemt vienības kokardi.
Tālāk ceļš jau ved pa bijušo dzelzceļa tiltu pāri Juglai, no šejienes līdz finišam akadēmijas teritorijā atlikuši vien daži kilometri. Te arī pienācis pēdējais, noslēdzošais uzdevums – ātrumposms. Nodaļai 18 minūšu laikā jāpieveic divi kilometri, lai saņemtu papildpunktus un izvairītos no vingrinājumiem, un, pateicoties savstarpējai motivēšanai un biedru atbalstam, šis uzdevums tiek izpildīts pat divas minūtes ātrāk par noteikto laiku, visiem pārliecinoši finišējot pie kazarmām ar prieka un gandarījuma smaidiem rotātām sejām.
Visi “Sargs.lv” aptaujātie kadeti priecājas par izturēto pārbaudījumu, neraugoties uz grūtībām – sāpošām kājām un mugurām, saplīsušām somu siksnām un citām ķibelēm, kuras izdevās pārvarēt kopīgā komandas darbā un katram individuāli, cīnoties un uzvarot savas iekšējās vājības. Gandarīts par izturēto pārbaudījumu ir arī treneris R. Garkalns, kurš atzīmē, ka svarīgs faktors šādiem pārbaudījumiem ir ne tikai fiziskais spēks un izturība, bet arī nepieciešamība radināt kājas pie lielu attālumu pārvarēšanas.
Arī dižkareivis R. Apiņš atzinīgi novērtē kadetu sniegumu šīgada maršā, jo pilnīgi visi to nogāja sekmīgi. Viņš piebilst, ka šobrīd nav paredzētas būtiskas izmaiņas nākamā gada “Berešu maršā”, taču jebkurā gadījumā, ja marša plānošanas gaitā radīsies labas idejas, tās noteikti tiks piefiksētas, apspriestas un iespēju gadījumā arī īstenotas.
Uzreiz pēc marša pieveikšanas kadetiem tika dota iespēja pāris stundas atpūsties, lai sagatavotos dienas darbiem, bet jau piektdienas pēcpusdienā visi devās uz svinīgo izvadi, kur saņēma oficiālus apsveikumus un ieguva tiesības turpmākajās studiju un dienesta gaitās nēsāt NAA bereti un kokardi.
