Šā gada sākumā piedzīvotais agresorvalsts Krievijas visaptverošais iebrukums Ukrainā skaidri pierādījis, ka pirms plaša konvencionāla iebrukuma arī Latvijā ienaidnieks vispirms iesūtīs izlūku un diversantu grupas, kuru uzdevums būs ne tikai svarīgu objektu izlūkošana, bet arī dažādu diversiju veikšana pret civilo un militāro infrastruktūru. Tieši cīņai ar šāda veida pretiniekiem šogad Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību cikla “Namejs” ietvaros trenējās Zemessardzes 3. Latgales brigādes zemessargi un karavīri.
Kā pierādījuši Ukrainas aizstāvji, spēja izjaukt ienaidnieka diversantu darbību ir tikpat izšķiroša, cik sekmīga iebrūkošo konvencionālo jeb regulāro militāro vienību kavēšana un iznīcināšana. Ne velti, jo vēl kara pirmajās dienās no Krievijas iesūtītie diversanti visiem spēkiem centās sēt haosu Ukrainas spēku aizmugurē, kā arī marķēja ceļus un ēkas lielāko pilsētu ielās agresoru karaspēka iebrukumam vai raķešu triecieniem.
Februāra kauju vēsture Ukrainā pierādīja, ka ātrums un efektivitāte, ar kādu šīs valsts aizstāvji spēja identificēt, izsekot un likvidēt pretinieka diversantu grupas, lielā mērā izšķīra to, vai izdosies aizstāvēt galvaspilsētu un svarīgākos infrastruktūras objektus.
Tomēr cīņa pret šādām skaitliski nelielām, izkaisītām un savstarpēji neatkarīgām pretinieka vienībām nav viegla. Lai ātri paralizētu un izjauktu diversantu darbību, nepieciešama efektīva un cieša sadarbība starp dažādu ministriju pārraudzībā esošajiem dienestiem.
Šī starpinstitūciju sadarbība tika slīpēta arī Latgalē. Mācību “Namejs 2022” rudens posma ietvaros Zemessardzes 3. brigādes zemessargi sākotnēji sniedza atbalstu Valsts robežsardzei, bet pēcāk sadarbojās ar Daugavpils pašvaldības policiju diversantu identificēšanā un neitralizēšanā.
Pretinieka diversanti Daugavpilī
Portāla “Sargs.lv” radošā komanda Daugavpilī izvietotajā 34. kājnieku bataljonā ierodas sestdienas pievakarē. Bāzē jau ir paaugstināts draudu līmenis, kas nozīmē, ka zemessargi būtiski pastiprinājuši tās drošību. Visā bāzē izvietoti ugunspunkti, kas piesedz teju visu perimetru, savukārt gar nožogojumu norīkotas patruļas.
Paralēli izlūkošanai pretinieka mērķis bija veikt dažādas provokācijas. Dienas laikā pie bāzes tiek atrasta automašīna, kurā ievietots improvizētais spridzeklis, kam par pamatu izmantota pārveidota 120 milimetru mīnmetēja mīna. Savukārt pie vieniem no bāzes vārtiem sāk pulcēties vardarbīgi noskaņoti demonstranti, lai iekļūtu bāzē.
Ilgi nebija jāgaida arī līdz pirmajiem pretinieku uzbrukumiem. Patrulējot gar bāzes teritoriju, zemessargi atklāja pretinieka izlūkus. Dodoties pārbaudīt to personības, pretinieki uzreiz atklāja uguni un izcēlās apšaude. Dodoties tīrīšanas patruļā, izdevās aizturēt trīs pretinieka spiegus.
Arī pie bāzes vārtiem izklīdinātie protestētāji pēc neilga laika parādījās vēlreiz – nu jau bruņoti, tiešā triecienā cenšoties ieņemt 34. bataljona teritoriju.
Visa pamatā operatīva informācijas ieguve
Zemessardzes 3.Latgales brigādes 34. kājnieku bataljona komandieris majors Anatolijs Derjugins sarunā ar “Sargs.lv” stāsta – šogad mācībās “Namejs” bataljons trenējas hibrīdo draudu atvairīšanai. Zemessargu galvenais uzdevums ir nepieļaut pāri robežai iekļuvušo diversantu provokācijas un to postošo darbību eskalāciju.
Viņš atzīst, ka līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā šogad mācības, kurās tiek izspēlēta hibrīdā karadarbība, ieguvušas jaunu pieskaņu.
Kā pierādīja mācības, sadarbība ar Valsts robežsardzes dienestu un Daugavpils Pašvaldības policiju izrādījusies sekmīga. Saņemot informāciju no robežsargiem, Zemessardzes 3. Latgales brigādes zemessargi ātri aktivizējuši ātrās reaģēšanas vienību, kura tūdaļ devās palīgā uz valsts robežu, savukārt Daugavpils Pašvaldības policija sniedza vērtīgu informāciju jau iefiltrēto pretinieku uzmeklēšanā un aizturēšanā.
“Pašvaldības policijai ir savas patruļas un videonovērošanas sistēmas. Strādājot kopā, mēs ātri ieguvām informāciju gan par aizdomīgām personām, gan pretinieka kustību un citām darbībām,” skaidro majors A. Derjugins.
Bataljona komandieris arī piebilst – sekmīgā sadarbībā ar robežsargiem un policistiem izdevies atklāt ne tikai mācību scenārijā paredzētos pretiniekus, bet arī identificēt citas personas, kas Daugavpilī un tās apkārtnē manāmi vākušas informāciju par Nacionālo bruņoto spēku aktivitātēm.
Jaunas iemaņas un sadarbības nostiprināšana ar sabiedrotajiem
Šogad mācību “Namejs” laikā sev neierastās lomās nācies darboties daudziem 34. kājnieka bataljona zemessargiem. Ja ikdienā liela daļa zemessargu savas iemaņas ir trenējuši kā atbalsta ieroču – 100 milimetru lielgabalu un 120 milimetru mīnmetēju - apkalpju operatori, tad šo mācību laikā viņiem nācies uzņemties jaunas funkcijas, piemēram, apgūt kauju apdzīvotā vietā un piedalīties ķīlnieku atbrīvošanas operācijā. Ar šo uzdevumu zemessargi sekmīgi tikuši galā.
Līdz ar Zemessardzes 3. Latgales brigādes zemessargiem mācībās “Namejs” iesaistījušies arī sabiedrotie no Lietuvas brīvprātīgo aizsardzības spēkiem jeb KASP. Sadarbība starp KASP un Zemessardzes 3. Latgales brigādi ilgst jau vairākus gadus, abām pusēm piedaloties savstarpējās mācībās gan Latvijā, gan Lietuvā.
Sarunā ar portālu “Sargs.lv” viens no Lietuvas KASP karavīriem kareivis Modests Stumbrijus atzīst, ka militārajās mācībās Latvijā piedalās pirmo reizi, gūstot nenovērtējamu pieredzi. Līdz šim viņam izdevies sniegt atbalstu Latvijas kolēģiem ne tikai uzbrukuma novēršanā 34. kājnieku bataljona bāzei, bet arī ķīlnieku atbrīvošanas operācijā.
Kā uzskata Modests, sadarbība starp Lietuvas un Latvijas bruņotajiem spēkiem ir īpaši svarīga šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā.
“Sargs.lv” jau ziņoja, ka Latvijā sācies Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību cikla “Namejs 2022” rudens posms. Mācības visā valsts teritorijā notiks no 5. septembra līdz pat 9. oktobrim.
Mācību mērķis ir pilnveidot vienību gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei gan patstāvīgi, gan kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.
