Iecerēts, ka gaisa spēku militārās mācības norisināsies divas nedēļas. Vācijas gaisa spēku ģenerālleitnants I. Gerhards intervijā “Defense News” norāda – Vācijas gaisa spēki vingrinājumā vēlas izmantot visus pieejamos valsts militāros lidlaukus, lai tajā veiktu “stratēģiskā kolektīvās aizsardzības centra” funkcijas. Mācībās izmantos arī dažu partnervalstu gaisa telpas un lidlaukus.
“Kamēr plānošanas process vēl ir tā sākumposmā, Vācijai kļūtu par mācību “centru”, bet to dalībnieki iesaistīsies tūlītējos vingrinājumos Baltijas jūras vai Eiropas dienvidu reģionos,” skaidroja ģenerālleitnants.
Militārās mācības, kuras Vācijas Gaisa spēku komandieris pielīdzināja ASV armijas vadītajām mācībām “Defender Europe”, palīdzēs sabiedrotajiem uzlabot savietojamības spējas, pārbaudīt vadības un kontroles (C2) struktūras, kā arī mijiedarboties ar dažādām izlūkošanas un novērošanas (ISR), kosmosa un kiberspējām.
“Sagaidu, ka ASV “Air Defender 2023” iesaistīsies ar visu iespējamo, sākot ar gaisa kuģiem, tankkuģu atbalstu, iznīcinātājiem, tostarp piektās paaudzes iznīcinātājiem, kā arī kiberspējām un kosmosa spējām,” uzsvēra ASV Aviācijas Nacionālās gvardes direktors ģenerālleitnants M. Lohs.
Gaidāmajās mācībās gan nav plānots izmantot attālināti vadāmo lidaparātu (RPA) sistēmas.
Pašlaik abu valstu gaisa spēku amatpersonas aizvada sarunas ar sabiedrotajiem, pārrunājot, kuru valstu gaisa spēki varētu pievienoties mācībām un kādas spējas sniegt to ietvaros. Galvenā uzmanība tiks pievērsta ASV un NATO gaisa spēku spēju stiprināšanai, kā arī citām sadarbībai ar partnervalstu gaisa spēkiem, apstiprināja Vācijas gaisa spēki.
Ģenerālleitnants M. Lohs arīdzan atzīmēja, ka ASV Aviācijas Nacionālā gvardei var būt liela loma citu mācību dalībnieku piesaistīšanā, izmantojot Valsts partnerības programmu. Tā vieno 89 valstu Nacionālās gvardes vienības, no kurām 23 vienību pārstāji jau atrodas Eiropā.
Ņemot vērā, ka ASV pamazām izbeidz desmitiem gadu ilgstošo klātbūtni dažādos konfliktos Tuvajo Austrumu reģionā, pastiprinoties spriedzei ar Krieviju, ASV uzmanība atkal tiek vērsta Eiropas virzienā.
“Karš Afganistānā mūsu prātus ir nodarbinājis gadu desmitus,” sacīja Vācijas gaisa spēku komandieris ģenerālmajors I. Gerhards. Taču kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, attiecības starp Maskavu un NATO dalībvalstīm turpinājušās pasliktināties, rezultējoties ar diplomātisko attiecību izjukšanu. “Tagad mēs daudz vairāk domājam par 5. panta operācijām," uzsvēra ģenerālleitnants.
Ģenerālleitnants M. Lohs piebilda – tagad ir pienācis laiks atgriezties Eiropā, īstenojot daudz vairāk dažāda veida militāros vingrinājumus.
“Spēku izvietošana Eiropā ļautu ASV Nacionālās gvardes stratēģiskajiem rezerves spēkiem izvietoties jaunā operācijas vietā pēc gadu desmitiem ilgās dislokācijas galvenokārt Tuvajos Austrumos. Tikmēr man nepieciešams, lai arī viņi vairāk domātu par mūsu pieaugošajiem draudiem — Ķīnu, Krieviju — un mēģinātu tos pielāgot šiem standartiem,” viņš teica.
“Tā kā prioritātes no pretterorisma operācijām pārvirzās uz lielvalstu konkurences radītajiem draudiem, sabiedroto bruņotajiem spēkiem jāpārskata daudz taktisko risinājumu, koncepciju un doktrīnu, kas tika izstrādātas Aukstā kara laikā,” sacīja Londonas Starptautisko stratēģisko pētījumu institūta gaisa karadarbības speciālists Duglass Barijs (Douglas Barrie).
Viņš atzīmēja, ka laika periodā nno Aukstā kara beigām līdz 2010. gadam Krievijas aizsardzības izdevumi būtībā sabruka. Tomēr pēc 2010. gada “redzams uzsvars uz Krievijas bruņoto spēku modernizāciju.”
"Runājot par spējām, Krievijas rīcībā ir daudz bīstamāki "gaiss-gaiss" tipa spējas nekā tās bija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un šī gadsimta sākumā. Tādējādi Vācijai ir stimuls vadīt šos centienus, lai stiprinātu sabiedroto partnerattiecības, izmantojot lielas militārās mācības,” sacīja eksperts.
