Mācībās “Hod ops” Baltijas jūrā atrod 56 mīnas

Mācību galvenais uzdevums bija atrast un neitralizēt Pirmā un Otrā pasaules kara laika atstātos sprādzienbīstamos priekšmetus Irbes jūras šaurumā, lai uzlabotu kuģošanas drošību Baltijas jūrā un pilnveidotu SNMCMG1 un Baltijas valstu jūras eskadras vienību iemaņas mīnu iznīcināšanas operācijās.

Mācību “Hod ops” laikā tika attīrītas aptuveni 20 kvadrātjūdzes, jūras dzelmē atrodot 56 sprādzienbīstamus priekšmetus, no tām 40 enkurmīnas un 16 grunts mīnas. Šobrīd iznīcinātas ir jau 43 mīnas, bet Jūras spēki turpinās darbu pie atlikušo 13 vēsturisko mīnu neitralizēšanas. Kopā tika identificēti 322 priekšmeti.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

SNMCMG1 sastāvā iekļautais Jūras spēku mīnu kuģis M-06 „Tālivaldis” mācībās atrada astoņas mīnas, no kurām septiņas bija Otrā pasaules kara vācu ražojuma grunts mīnas „LMB”.  Šādas grunts mīnas sprāgstvielas svars ir 700 kilogramu, bet kopējais svars ir 960 kilogrami. Lielāko skaitu sprādzienbīstamo bīstamo priekšmetu – 12 mīnas – Irbes jūras šaurumā atrada SNMCMG1 sastāvā iekļautais Vācijas Jūras spēku mīnu meklētājs „Weilheim”.

Mācībās piedalījās SNMCMG1 kuģi – Dānijas fregate “Thetis”, Norvēģijas mīnu traleris „Rauma”, Apvienotās Karalistes mīnu meklētājs “Cattistock”, Nīderlandes mīnu meklētājs „Urk”, Vācijas mīnu meklētājs „Weilheim” un Latvijas mīnu kuģis “Tālivaldis”. No BALTRON mācībās piedalījās Latvijas štāba un apgādes kuģis „Virsaitis”, mīnu kuģis „Rūsiņš” un Ūdenslīdēju komanda, kā arī Lietuvas Jūras spēku mīnu meklētājs „Skalvis”. 

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

SNMCMG1 ir viena no četrām NATO pastāvīgajām Jūras spēku grupām. NATO pastāvīgās Jūras spēku grupas veido NATO Reaģēšanas spēku jūras komponenti, kas darbojas kā tūlītējas reaģēšanas spēki. NATO 1. pastāvīgā jūras pretmīnu grupa ir viena no divām alianses jūras komponenta daudznacionālām vienībām, kas izveidota mīnu iznīcināšanas operāciju veikšanai, un NATO Reaģēšanas spēku sastāvā spēj nekavējoties veikt operācijas jebkurā vietā. 

BALTRON izveidota 1998. gada augustā, lai nodrošinātu pastāvīgas ātrās reaģēšanas spējas jūrā miera un krīzes laikā. Par tās pirmo komandieri kļuva Latvijas jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Baltijas valstis BALTRON sastāvā kuģus deleģē rotācijas kārtībā uz sešiem līdz 12 mēnešiem, veidojot vienību ar diviem mīnu kuģiem un štāba un apgādes kuģi. Eskadras kuģi piedalās jūras atmīnēšanas operācijās un militārajās mācībās, uzlabojot kuģošanas drošību Baltijas jūrā, kā arī meklēšanas un glābšanas darbos. BALTRON komandieris ir Latvijas Jūras spēku virsnieks komandleitnats Armands Grebežs.