No 24. jūnija līdz 5. jūlijam Latvijā norisinājās Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary Force) militāro mācību “Baltic Protector 2019” Latvijas sadaļa, kuru laikā Latvijas un sabiedroto bruņotie spēki trenēja sadarbību un savietojamību jūras un sauszemes operāciju uzdevumu izpildē.
Mācību ietvaros Ventspils novadā notika Lielbritānijas Karalisko jūras kājnieku izsēšanās krastā, savukārt sauszemes operācijas aktīvā fāze norisinājās poligonā “Mežaine” Skrundas novadā un Skrundas apkārtnē.
Mācībās “Baltic Protector 2019” Latvijā piedalījās aptuveni 300 karavīru un zemessargu no Zemessardzes 3.Latgales brigādes, Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes, Jūras spēkiem, Gaisa spēkiem un citām Nacionālo bruņoto spēku vienībām. Mācībās piedalījās arī Jūras spēku kuģi P-09 “Rēzekne”, P-08 “Jelgava”, A-90 “Varonis”, kā arī A-53 “Virsaitis” un M-04 “Imanta” Baltijas valstu jūras eskadras (BALTRON) sastāvā. Mācību uzdevumu izpildē atbalstu sniedza Gaisa spēki ar helikopteriem “Mi-17” un lidmašīnu “An-2”.
Mācību mērķis ir stiprināt Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstu un NATO sabiedroto bruņoto spēku sadarbību un savietojamību, spējas strauji reaģēt, izmantojot Jūras, Sauszemes un Gaisa spēku spējas, kā arī demonstrēt apņēmību nodrošināt stabilitāti reģionā un gatavību aizsargāt Baltijas jūras reģionu.
Mācību “Baltic Protector 2019” laikā mācību dalībvalstu vienības demonstrēja pilnu operacionālo spēju pildīt uzdevumus atbildības reģionā.
Liela nozīme mācību laikā bija Apvienoto reaģēšanas spēku reģionālo partnervalstu iesaistei, tādējādi tika demonstrēta šo valstu apņemšanās un spēja pildīt uzdevumus kā vienotai vienībai.
Latvijas Jūras spēki mācību laikā pildīja uzdevumus gan Apvienoto reaģēšanas spēku sastāvā, gan arī imitēja pretinieka spēkus, tādējādi trenējot Nacionālo bruņoto spēku spēju atklāt, identificēt un pavadīt jūras mērķus. Mācību laikā Latvijas Jūras spēku mīnu meklētājs M-04 “Imanta” un štāba un apgādes kuģis A-53 “Virsaitis” nodrošināja Apvienoto reaģēšanas spēku kuģu grupas pretmīnu cīņas spēju.
Dalība mācībās Latvijas Jūras spēkiem sniedza iespēju trenēt spēju iekļauties Apvienoto reaģēsanas spēku struktūrā un pildīt uzdevumus to sastāvā.
Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta Militāro mācību pārvaldes vecākais virsnieks komandleitnants Igors Koroļovs uzsver: “Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās “Baltic Protector 2019” karavīri apliecina, ka spēj aizsargāt Baltijas jūras reģionu, tajā skaitā arī Latviju. Tā ir vienreizēja iespēja trenēt Sauszemes, Jūras un Gaisa spēku vienības, parādīt spējas. Mācību “Baltic Protector 2019” ietvaros mums ir vienreizēja iespēja trenēties kopā ar sabiedrotajiem, pilnveidot kaujas procedūras, uzlabot mūsu militārās iemaņas. Mēs mācāmies viens no otra un atbalstām viens otru.”
Tuvojoties mācību Latvijas sadaļas aktīvās fāzes noslēgumam, 2.jūlijā poligonā “Mežaine”, Skrundas novadā Apvienoto reaģēšanas spēku militāro mācību “Baltic Protector 2019” ietvaros norisinājās Zemessardzes 3.Latgales brigādes 36.kaujas atbalsta bataljona rotas nacionālās sertifikācijas NATO uzdevumu izpildei noslēdzošais vingrinājums.
Vingrinājuma laikā Latvijas bruņotie spēki trenējās kopā ar Lielbritānijas bruņoto spēku Karalisko jūras kājnieku, Sauszemes spēku un Inženieru vienībām, demonstrējot bruņoto spēku sadarbību un savietojamību.
Mācību sauszemes operācijas laikā tika trenēti šādi elementi – kauja apdzīvotā vietā, uzbrukuma un aizsardzības operācija, tāpat mācībās tika iesaistīts Lielbritānijas bruņoto spēku kaujas helikopters “Apache”, kas sniedza tuvā uguns atbalstu un Inženieru vienības. Tika trenēti dažādi taktikas elementi – ēku ieņemšana, ēku aizsardzība.
“Viens no interesantākajiem elementiem, kas tika atstrādāts mācību laikā – darbs ar kaujas suņiem. Lielbritānijas bruņoto spēku rīcībā ir kaujas suņi, kuri piedalās noteiktu kaujas elementu izpildē, tajā skaitā ēku ieņemšanā, ēku pārmeklēšanā, daži suņi ir trenēti meklēt sprādzienbīstamus priekšmetus,” stāsta komandleitnants I. Koroļovs.
Zemessardzes 3.Latgales brigādes 36.kaujas atbalsta bataljona komandieris majors Oskars Omuļs skaidro: “Šodien norisinājās 36.kaujas atbalsta bataljona rotas nacionālās sertifikācijas noslēdzošais vingrinājums. Pirmajās divās mācību dienās Lielbritānijas bruņoto spēku karavīri parādīja savas spējas, tai skaitā taktiku, kā tiek izmantoti kaujas suņi un arī inženieru spējas, kas noslēdzošajā vingrinājumā tika integrētas uzdevumu izpildē. Turpmākajās mācību dienās notika apakšvienību integrēšana. Noslēdzošajā vingrinājumā, ko mēs redzējām šodien poligonā “Mežaine”, rotai bija dots uzdevums ieņemt trīs ēkas galvenā apgādes ceļa malā, noturēt tās, lai nodrošinātu aizmugurējiem spēkiem pārvietošanās brīvību pa šo ceļu. Papildus tika iekļauts tuvais uguns atbalsts, ko nodrošināja Lielbritānijas Gaisa spēki, kaujas suņu vienība “K9”, un britu inženieri, kas atvēra ieejas ēkās, lai rota varētu sekmīgi iet iekšā un darboties katrā objektā. Sadarbība ar Lielbritānijas karavīriem izveidojās tiešām lieliska.”
Latvijas bruņotie spēki sauszemes operācijas laikā cieši sadarbojās ar Lielbritānijas armijas inženieriem. Karaliskā 24.Inženieru pulka 54.bataljona komandieris majors Maiks Ričardsons (Mike Richardson) atzīmē: ”Mūsu vienības uzdevums mācībās bija strādāt kopā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem un sniegt atbalstu rotas nacionālās sertifikācijas vingrinājumā. Turklāt šī ir ļoti laba vieta, kur trenēties mūsu inženieriem. Katrs šo mācību elements tika izpildīts lieliski. Mūsu vienībai šī bija vienreizēja iespēja trenēties vidē, kādā līdz šim neesam bijuši un trenēt sadarbību un savietojamību ar Apvienoto reaģēšanas spēku partneriem mums ir ļoti svarīgi.”
Lielbritānijas vadīto Apvienoto reaģēšanas spēku militārās mācības “Baltic Protector 2019” norisinās Baltijas jūrā no 24.maija un tajās piedalās aptuveni 3000 karavīru un 20 kuģu no deviņām Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstīm – Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas, un Zviedrijas.
Apvienoto reaģēšanas spēku izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodoma protokolu par šo spēku izveidi. 2014. gada septembrī tika uzsākts darbs pie šo spēku struktūras izveides, uzdevumu un mērķu noteikšanas dalībvalstīm. 2015. gada 30. novembrī Lielbritānijā septiņas valstis - Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija - parakstīja dibināšanas līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi. 2017. gadā iniciatīvai pievienojās arī Somija un Zviedrija.
Apvienoto reaģēšanas spēku mērķis ir izveidot ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu reaģēt uz jebkāda veida konfliktiem, tostarp piedalīties ANO, NATO un Eiropas Savienības operācijās. Lielbritānija veido Apvienoto reaģēšanas spēku kodolu, taču spēku struktūra tiek veidota elastīgi, lai varētu piesaistīt partnervalstis, balstoties uz to vēlmi iesaistīties konkrētajās operācijās. Iniciatīvas pamatā ir vēlme turpināt pilnveidot starptautiskajās operācijās iegūto pieredzi un savstarpējo savietojamību.
Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju, bruņoto spēku spēju attīstība, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, tādējādi attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas, pilnveidojot dalībvalstu bruņoto spēku spēju savstarpējo savietojamību.
