No 24. jūnija līdz 5. jūlijam Latvijā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary Force) militāro mācību “Baltic Protector 2019” Latvijas sadaļa, kuru laikā Latvijas un sabiedroto bruņotie spēki trenēs sadarbību un savietojamību jūras un sauszemes operāciju uzdevumu izpildē.
No 29. līdz 30.jūnijam Ventspils novadā notiks Lielbritānijas Karalisko Jūras kājnieku izsēšanās krastā.
Savukārt Sauszemes operācijas aktīvā fāze notiks poligonā “Mežaine” Skrundas novadā un Skrundas apkārtnē.
Mācībās “Baltic Protector 2019” Latvijā piedalīsies aptuveni 300 karavīru un zemessargu no Zemessardzes 3.Latgales brigādes, Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes, Jūras spēkiem, Gaisa spēkiem un citām Nacionālo bruņoto spēku vienībām. Mācībās piedalīsies arī Jūras spēku kuģi P-09 “Rēzekne”, P-08 “Jelgava”, A-90 “Varonis”, kā arī A-53 “Virsaitis” un M-04 “Imanta” Baltijas valstu jūras eskadras (BALTRON) sastāvā. Mācību uzdevumu izpildē atbalstu sniegs Gaisa spēki ar helikopteriem “Mi-17” un lidmašīnu “An-2”.
Mācību laikā tiks veikta Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36.kaujas atbalsta bataljona rotas nacionālā sertifikācija NATO uzdevumu izpildei.
Mācību mērķis ir stiprināt Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstu un NATO sabiedroto bruņoto spēku sadarbību un savietojamību, spējas strauji reaģēt, izmantojot Jūras, Sauszemes un Gaisa spēku spējas, kā arī demonstrēt apņēmību nodrošināt stabilitāti reģionā un gatavību aizsargāt Baltijas jūras reģionu.
Lielbritānijas vadīto Apvienoto reaģēšanas spēku militārās mācības “Baltic Protector 2019” norisinās Baltijas jūrā no 24.maija līdz 8.jūlijam, un tajās piedalās aptuveni 3000 karavīru un 20 kuģu no deviņām Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstīm – Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas, un Zviedrijas.
Apvienoto reaģēšanas spēku izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodoma protokolu par šo spēku izveidi. 2014. gada septembrī tika uzsākts darbs pie šo spēku struktūras izveides, uzdevumu un mērķu noteikšanas dalībvalstīm. 2015. gada 30. novembrī Lielbritānijā septiņas valstis - Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija - parakstīja dibināšanas līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi. 2017. gadā iniciatīvai pievienojās arī Somija un Zviedrija.
Apvienoto reaģēšanas spēku mērķis ir izveidot ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu reaģēt uz jebkāda veida konfliktiem, tostarp piedalīties ANO, NATO un Eiropas Savienības operācijās. Lielbritānija veido Apvienoto reaģēšanas spēku kodolu, taču spēku struktūra tiek veidota elastīgi, lai varētu piesaistīt partnervalstis, balstoties uz to vēlmi iesaistīties konkrētajās operācijās. Iniciatīvas pamatā ir vēlme turpināt pilnveidot starptautiskajās operācijās iegūto pieredzi un savstarpējo savietojamību.
Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju, bruņoto spēku spēju attīstība, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, tādējādi attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas, pilnveidojot dalībvalstu bruņoto spēku spēju savstarpējo savietojamību.