Zemessardzes mācībās “Wenden 2016” pilnveido zemessargu spējas veikt taktiskos uzdevumus apdzīvotās

MILITĀRĀS MĀCĪBAS I 14.07.2016
Sargs.lv
mācībasZemessardze
mācības Wender
Foto: Foto: Aizsardzības ministrija

No 8. līdz 10. jūlijam notikušajā Zemessardzes 27. kājnieku bataljona organizētajā lauka taktiskajā vingrinājumā “Wenden 2016” 360 zemessargi un profesionālā dienesta karavīri no Zemessardzes (ZS) Studentu, 19. nodrošinājuma, 22., 25. un 27. kājnieku bataljoniem, kā arī Igaunijas brīvprātīgās Aizsardzības līgas (Kaitseliit) un Dānijas Zemessardzes pilnveidoja spējas veikt taktiskos uzdevumus apvidū un apdzīvotās vietās

Zemessardzes mācībās “Wenden 2016” pilnveido zemessargu spējas veikt taktiskos uzdevumus apdzīvotās vietās

Mācību norisē atbalstu sniedza 54. inženiertehniskais bataljons un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Instruktoru skola.

Vingrinājums “Wenden 2016” bija lauku taktiskās mācības ar mērķi pilnveidot un pārbaudīt 3. Zemessardzes novada rotas kaujas grupas un Zemessardzes 27. kājnieku bataljona paaugstinātas gatavības apakšvienību spējas veikt taktiskos uzdevumus un identificēt turpmāk veicamos darbus vienību kaujasspēju pilnveidošanai. Mācību mērķis bija arī pārbaudīt un novērtēt rotas kaujas grupas un paaugstinātas gatavības apakšvienību spējas veikt aizkavēšanas un aizsardzības operācijas, kā arī izlūkvada spēju veikt izlūkošanas operācijas. Īpašs uzsvars tika likts uz nodaļu komandieru darbības pilnveidošanu.

Mācības bija daļa no sagatavošanās pasākumiem NBS mācībām “Namejs 18”.

Zemessargi no bijušajiem Cēsu, Valmieras, Limbažu, Gulbenes un citiem rajoniem, kā arī no Rīgas un Pierīgas kopīgi trenējās veikt kaujas operācijas Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas un Raunas novados. Atbilstoši scenārijam nosacītais pretinieks no Jaunpiebalgas uzbruka Raunas virzienā, ieņemot apdzīvotas vietas Drusti un Dzērbene, savukārt „draudzīgo spēku” vienības veica pretinieka aizkavēšanu, novājinot un apturot to Raunā.

Mācību laikā, atbilstoši to scenārijam “mūsu spēkiem” – Zemessardzes 22. un 27. kājnieku, Studentu bataljona zemessargiem un igauņu Kaitseliit vienībai – aktīvas pretdarbības veica nosacītie “pretinieki” – Zemessardzes 25. kājnieku, 19. nodrošinājuma un Studentu bataljona vienības, kā arī dāņu izlūkvads. Savukārt “spiegu”, lomās iejutās Zemessardzes 27. kājnieku bataljona veterāni. Tāpat mācību laikā atraktīvi savas lomas spēlēja “ievainotie”, kurus aprūpējot, zemessargi demonstrēja pirmās palīdzības sniegšanas iemaņas. Pēc vietējo iedzīvotāju domām, vizuāli iespaidīga bija NBS Gaisa spēku helikoptera Mi-17 parādīšanās virs Drustiem. No tā desantējās “pretinieka” papildspēki, brīdī, kad Drustos notika mācību kauja.

Gan Drustos, gan Raunā, gan Dzērbenē vietējie iedzīvotāji ar interesi vēroja notiekošās mācību kaujas un zemessargu pārvietošanos, un atzina, ka ir priecīgi par šādu aktivitāšu norisi pie viņu mājām. Viņi no pavisam tuva attāluma vēroja starp ēkām un pagalmos notiekošās kaujas un atzīmēja, ka nemaz nebaidās nedz no trokšņiem, nedz dūmiem. Uzrunātie iedzīvotāji notiekošās aktivitātes raksturoja kā interesantas un juta līdzi “savējo” spēkiem. Tā piemēram, raunēnieši bija satraukti, ka svētdien no rīta puses Raunu gandrīz bija pārņēmuši tikai “pretinieki”, tomēr, uzzinot, ka “draudzīgie spēki” tos apturēja, izrādīja gandarījumu. Jāatzīmē, ka vērot kauju Raunā speciāli no Garkalnes novada bija atbraukušas vairākas jaunas ģimenes ar maziem bērniem, jo bija presē izlasījuši par “Wenden16” mācībām Vidzemē.

Vadoties pēc mācību scenārija, kas bija izdomāts un tam nav nekāda saistību ar reālo dzīvi, mācību laikā tika izspēlēta bruņota konflikta situācija, kas radusies trijās Avastaras jūras reģiona valstīs, no kurām divas scenārijā minētās valstis Brasana un Pinges ir noslēgušas līgumu par savstarpējo palīdzību militāro draudu gadījumā, savukārt Samora ir neatkarīga valsts, kura nesastāv militārajās aliansēs un nav noslēgusi militāros sadarbības līgumus ar kaimiņvalstīm. Visas valstis ir ANO dalībvalstis, un līdz 1899.gadam bijas Avastaras karalistes sastāvā, kur dominējošā nācija bija samorieši. Atbilstoši scenārijam Brasanai un Pingei ir pieeja jūrai, un tās ir demokrātiskas republikas, bet Samorai nav izejas uz jūru, un tajā valda konstitucionālā monarhija. Kad Samora atrada derīgos izrakteņus, tā daudz līdzekļu ieguldīja militāro spēku izveidei un propagandai. Samoras mērķis bija ieņemt Brasanas galvaspilsētu un iegūt izeju uz jūru. Apvienojot spēkus Brasanas un Pinges bruņotie spēki, kas mācību laikā bija “mūsējo spēki”, apturēja “pretinieku” Raunā.

Atgādinām, ka minētās valstis ir izdomātas un izspēlētā politiskā situācijai nav saistības ar reālo situāciju reģionā. Mācībās izspēlētās situācijas tika radītas, lai nodrošinātu izvirzīto mācību mērķu sasniegšanu.

Mācību laikā tika izspēlētas dažādas taktiskās situācijas un trenētas zemessargu iemaņas veikt aizkavēšanas operācijas nodaļas un vada sastāvā, slēpņu izveidošanu un darbības tajos, kontakta laušanu un atraušanos no pretinieka, netiešā uguns atbalsta izsaukšanu un koordinēšanu, kā arī tika trenētas mīnmetēju vada taktiskās iemaņas un izlūkvada spējas veikt pretinieka novērošanu un ziņošanas procedūras. Lielākais uzsvars bija uz nodaļu un vadu komandieru apmācību procesu plānojot, koordinējot un vadot aizkavēšanas operācijas nodaļas un vada sastāvā. Nodaļu un vadu komandieru sagatavošana mācībām “Wenden 2016” ar Instruktoru skolas mācību spēku atbalstu tika uzsākta šā gada februārī, atsvaidzinot zināšanas par pavēļu procedūrām, aizkavēšanas operācijām un izlūkojot plānotos operāciju rajonus.

Mācību pēdējā fāzē svētdienas rītā notika kauja par Raunu. Lai gan “pretiniekiem” bija nosacīts spēku pārsvars, draudzīgie spēki Raunu noturēja.

Kā atzina mācību vadītājs Zemessardzes 27. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Rolands Molņiks, mācības noritēja veiksmīgi, un visas aktivitātes noritēja, kā plānotas. Tā kā mācību norise vēl tiks rūpīgi izvērtēta, to vadītājs dalījās tikai ar pirmajiem iespaidiem par tām: “No 10 baļļu sistēmas mācības vērtēju ar “8”, bet tas tikai tāpēc, ka esmu stingrs vērtētājs,” atzina R. Moļņiks un piebilda, ka, vērojot un kontrolējot notiekošo, jau sapratis, ka ļoti labi noritējusi komunikācija un sadarbība starp vienībām, pie tam nav bijušas nekādas valodas barjeras ar igauņu un dāņu kolēģiem. Tomēr, kā atzina, mācību vadītājs, ir jāuzlabo zemessargu spēja sniegt pirmo medicīnisko palīdzību gadījumos ar daudziem ievainotajiem. Mācību vadītājs uzsvēra, ka visas iesaistītās vienības atbildīgi pildīja savus uzdevumus, un atzīmēja, ka īpaši labi izdevās sadarbība ar igauņu Kaitseliit, kas šāda veida mācībās piedalās jau atkārtoti. “Augstu profesionālo sagatavotību demonstrēja dāņu izlūkvads, tomēr viņi atzina, ka Vidzemes reljefainais apvidus viņiem bijis izaicinājums,” pauda mācību vadītājs. Viņa vārdus par apvidu apstiprināja arī vairāki mācību vienību komandieri, atzīstot, ka apvidus no Jaunpiebalgas līdz Raunai ir ļoti sarežģīts tieši uzbrūkošajiem spēkiem, pie tam relejs apkārt Raunai padara to gandrīz neieņemamu.

Zemessardzes 27. kājinieku bataljona komandieris izteica pateicību Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas un Raunas novadu pašvaldību vadītājiem par atbalstu mācību organizēšanā, kā arī tiem vismaz 300 zemju īpašniekiem, kuri ļāva izmantot viņu īpašumus – laukus un mežus – mācību uzdevumu veikšanai. “Tādējādi sabiedrība sniedza lielu ieguldījumu Zemessardzes attīstībā,” atzīmēja mācību vadītājs.

Mācību dalībnieku vidū bija arī Zemessardzes 27. kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas mīinmetēju vada seržants kaprālis Juris Dārziņš, kurš jau trešo gadu piedalījās mācībās “Wenden”. Viņš atzina, ka mācības bijušas ļoti interesantas, un bijusi iespēja atkārtot iepriekš apgūtās kaujas iemaņas. Juris pastāstīja, ka Zemessardzē dien jau astoto gadu, un tajā iestājies uzreiz pēc Jaunsardzes, lai spētu aizsargāt savu ģimeni un valsti. Gan Juris Dārziņš, gan citi uzrunātie zemessargi atzina, ka, lai uzturētu iemaņas, zemessargiem ir pēc iespējas biežāk jātrenējas. J.Dārziņš pauda, ka šo mācību laikā vēlējies no savas komandētās vienības iegūt vislabāko izpildījumu, un atzina, ka tas praktiski arī izdevies.

Savukārt raunēnietis, Zemessardzes 27. kājnieku bataljona 1. rotas vada komandieris ar 20 gadu pieredzi šajā amatā Sergejs Voicišs, atzina, ka mācību laikā zemessargi vislabāk parādījuši spējas savstarpēji sadarboties, lietot sakaru līdzekļus, kas pēdējā laikā, tāpat kā cits nodrošinājums, ir būtiski uzlabojies. “Gan individuālais ekipējums, gan cits nodrošinājums arvien uzlabojas, tāpat kā mūsu zemessargu individuālās iemaņas un sadarbības spējas,” ar gandarījumu atzina S.Voicišs.

Mācību noslēguma parādē, kuru vērot bija atnākuši vairāki vietējie iedzīvotāji, un kurā piedalījās visu valstu vienības, to komandieri teica atzinīgus vārdus par noritējušajām mācībām un veiksmīgo sadarbību.

Šī gada 23. augustā Zemessardze atzīmē divdesmit piekto dibināšanas gadadienu. Pārliecība par tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamību radās 1991. gada barikāžu dienās. Atjaunojot valstisko neatkarību, Latvijas tauta par savas valsts drošības garantu izvēlējās Latvijas Republikas Zemessardzi.

Šodien Zemessardze ir izveidojusies par skaitliski lielāko Nacionālo bruņoto spēku struktūru un valsts aizsardzības pamatu. Zemessardze dod iespēju Latvijas Republikas pilsoņiem brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību.

Tautas patriotisms un valsts mīlestība ir ļāvusi saglabāt Zemessardzes pastāvēšanu un organizācijas spēku divdesmit piecu gadu garumā.