Mācības dod vērtīgu pieredzi

MILITĀRĀS MĀCĪBAS I 10.12.2013
Sargs.lv
mācībasNATONBS
Aigars Liepiņš
Foto: Foto: Gatis Dieziņš

Šis gads Latvijas bruņotajiem spēkiem ir īpašs tieši mācību ziņā. Pirmo reizi mūsu ikgadējās mācības bija integrētas vērienīgās NATO mācībās un Latvijas virsniekiem un karavīriem bija viena no būtiskākajām lomām to sekmīgā norisē. Šī gada mācību sezona ir devusi ļoti vērtīgu pieredzi un atziņas, kas noderēs turpmākajā darbā — to atzīst visi, kas šajā procesā līdzdarbojušies. Savukārt mācību sekmīga norise un mūsu pārstāvju panākumi nebūtu bijuši iespējami bez ļoti savlaicīgas un skrupulozas plānošanas.

Mācības dod vērtīgu pieredzi

Uzņemošās valsts atbalsta mācības «Baltic Host» šogad notika jau piekto reizi. Lai gan katru gadu šīs mācības uzņemošās valstis — Latvija, Lietuva un Igaunija — mainās un pašu mācību sagatavošana un norise kvalitatīvi uzlabojas, tomēr vairākos mācību norises elementos jau bija iestājusies zināma rutīna. Īpaši skaidri to izjuta tie mācību dalībnieki, kuri «Baltic Host» piedalās otro, trešo vai vairāk reižu, atzīst Aizsardzības ministrijas Mobilizācijas un uzņemošās valsts atbalsta (UVA) plānošanas nodaļas vadītājs pulkvežleitnants Aigars Liepiņš.

Tomēr šogad mācību dalībniekiem nekāda rutīna nedraudēja — «Baltic Host» vadošā valsts bija Latvija, turklāt mācības tika pilnībā integrētas NATO Reaģēšanas spēku mācībās «Steadfast Jazz». Tā kā abu mācību norises būtiskākā daļa notika Latvijā (izņemot daļu praktisko vingrinājumu Polijā), gatavošanās šāda mēroga pasākumam sākās ļoti savlaicīgi.

Sākām plānošanu pirms vairāk nekā diviem gadiem, 2011. gada augustā, kad notika pirmā mācību koncepta izveides konference.

Pēc Aizsardzības ministrijas lēmuma pretendēt uz vērienīgo mācību uzņemšanu un Ministru kabineta pozitīvās atbildes un papildu finansējuma piešķiršanas sākās darbs jau ar konkrētām problēmām. «Iesākumā gan jautājumu bija vairāk nekā atbilžu. Līdz šim tāda apjoma mācības mēs nebijām organizējuši. Praksē tas nozīmēja sadarbību ar vairākiem NATO štābiem, kā arī koordināciju ar mācību dalībvalstīm Lietuvu un Igauniju vienlaikus, pienākumu un funkciju sadali, simtiem dažādu nianšu un problēmu,» atceras pulkvežleitnants A. Liepiņš.

Uz mācību uzņemšanu šogad pretendēja arī Lietuva, Polija un Igaunija — pēdējā pat bijusi ļoti tuvu pozitīvam lēmumam. Tomēr Latvijas pārstāvju spēja pareizi izvēlēties un sarindot argumentus, kā arī neliela daļa veiksmes nāca mums par labu. Mācību laikā iegūto pieredzi ir grūti novērtēt par augstu. Piemēram, kopīgo vingrinājumu laikā tika izveidota sadarbība un koordinācija ar reāli darbojošos NATO apvienotā līmeņa štābu un «Joint Logistic Support Group», kas pildīja mācību Ātrās reaģēšanas spēku Nodrošinājuma plānošanas štāba funkcijas.

Salīdzinot ar «Baltic Host» norisi iepriekšējos gados, A.  Liepiņš min trīs būtiskākos izaicinājumus, kas dalībniekus izsita no mācībās jau ierastās komforta zonas. Pirmais no tiem ir mācībām piešķirtais klasifikācijas līmenis un tajās izmantotās sakaru un informācijas sistēmas, ar kuru palīdzību mācību laikā tika nodrošināta to norise atbilstoši šim līmenim.

Izmantotās sakaru sistēmas bijušas ar krietni augstāku iespēju potenciālu un sarežģītāku sakaru infrastruktūru, un tas mūsu bruņotajiem spēkiem devis gan nozīmīgas jaunas zināšanas, gan paliekošu ieguldījumu savā sakaru infrastruktūrā.

Otrs mācību izaicinājums attiecas uz «Baltic Host» lomu kopējā mācību norisē. Iepriekšējos gados «Baltic Host» nosacīti bija iedomātā galvenajā lomā un citu saistīto mācību vai struktūrvienību apvienotie štābi un atbalsta vienības palīdzēja mācību norisei un nosprausto mērķu sasniegšanai, proti — bija atbalstāmie, bet šogad «Baltic Host» dalībniekiem bija pašiem jāsniedz atbalsts NATO Reaģēšanas spēkiem. Šīs darbības jau ir krietni tuvākas realitātei — iepriekšējos gados «Baltic Host» uzdevumi bija vairāk vai mazāk mākslīgi modelēti, bet šogad mūsu bruņoto spēku vienībām nācās veikt visas koordinēšanas un atbalsta funkcijas, kas jānodrošina uzņemošajai valstij, uzsver pulkvežleitnants A.  Liepiņš.

Papildus tam mācību laikā uzņemošās valsts atbalsta plānošana un koordinācija starp trim Baltijas valstīm atbilstoši mācību scenārijam un krīzes taktisko apstākļu kāpināšanas plānam notika atšķirīgos apstākļos — tas bija trešais būtiskākais izaicinājums. Proti, Igaunijā mācību scenārija ietvaros tika aktivizēta krīzes laika likumdošanas pakete, tika pieprasīts un saņemts NATO Ziemeļatlantijas padomes apstiprinājums NATO līguma 5. panta aktivizācijai Igaunijas teritorijā; Latvijā nosacīti tika aktivizēts likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli; savukārt Lietuvā krīzes laika likumdošana netika aktivizēta.

Pēc mācību sekmīgas pabeigšanas Latvijas puse noteikti ir ieguvusi vērtīgu pieredzi. Būtiskākās lietas, kur mūsu speciālistiem bijusi iespēja gūt daudz jauna, ir «Steadfast Jazz» un «Baltic Host» mācību plānošana, sasaistes ar «Steadfast Jazz» operacionālā plānošana, uzņemošās valsts atbalsta funkciju plānošana «Baltic Host» ietvaros, kā arī Augsto viesu dienas norišu plānošana un realizācija un visu minēto aktivitāšu īstenošana reālajā dzīvē, rezumē pulkvežleitnants A. Liepiņš.

Viņam ir vēl kāds secinājums — šāda apjoma mācības nevar īstenot, nepārtraukti skatoties pulkstenī un kalendārā un uzmanot, vai tik neesi pārstrādājies.

Šajā procesā jābūt iekšā ar visu sirdi un dvēseli — un lielākā daļa mācību veidošanā iesaistīto virsnieku, īpaši jaunāko virsnieku, kā arī Aizsardzības ministrijas darbinieki tieši tā pildīja savu pienākumu.