NBS un industrija meklē efektīvākos risinājumus bezpilota sistēmu ieviešanai bruņojumā

Pasākuma mērķis bija sniegt nozares pārstāvjiem aktuālu informāciju par bezpilota sistēmu spēju attīstību Latvijā, autonomo sistēmu aktualitātēm, NBS attīstības virzieniem, iepirkumu projektiem, nākotnes plāniem un citām jomu skarošām aktualitātēm.

Konferences apmeklētājiem bija iespēja iepazīties arī ar Latvijas aizsardzības industrijas jaunākajām izstrādēm bezpilota tehnoloģiju jomā, kā arī sacensties dronu pilotēšanas prasmēs.

Tomēr pasākuma centrā bija vairākas slēgtās diskusijas, kuru dalībnieki meklēja risinājumus jautājumam, kā bezpilota sistēmas NBS ieviest ātrāk, efektīvāk un lietotāju vajadzībām atbilstošāk.

Savā uzrunā konferences dalībniekiem NBS komandieris ģenerālleitnants Kaspars Pudāns uzsvēra, ka Latvijas bruņotie spēki kopš atjaunošanas 1991. gadā atrodas nepārtrauktā attīstības, adaptācijas un transformācijas procesā. Šāda pieeja ļauj ātrāk pārņemt pieredzi un integrēt bruņojumā inovatīvākās pasaules tehnoloģijas, kuru ieviešana daudzās valstīs bieži aizņem vairākus gadus, jo to kavē konservatīva pieeja un jau izveidotas ieroču sistēmu ekosistēmas.

Vienlaikus ģenerālleitnants K. Pudāns norādīja, ka Latvija bezpilota sistēmu jomā nedrīkst atkārtot kļūdu, kas nereti vērojama sportā.

Tikmēr sarunā ar portālu “Sargs.lv” “Drone House” apmācību centra vadītājs Viesturs Silenieks atzina, ka bezpilota sistēmu ieviešanas procesā atklājas daudz iepriekš neapzinātu jautājumu, tehnoloģisku nianšu un izaicinājumu. Bez pienācīgas koordinācijas tie var ne tikai palēnināt sistēmu ieviešanu bruņojumā, bet arī kavēt militāro spēju attīstību kopumā.

Viņš skaidroja, ka vietējā industrija pēdējos gados izveidojusi efektīvas bezpilota sistēmu ražošanas spējas, tomēr ekspluatācijas laikā karavīri nereti identificē gan nepilnības, kuras nepieciešams novērst, gan uzlabojumus, kas uzlabotu sistēmu darbību. Šobrīd ne vienmēr ir skaidrs mehānisms, kā lietotāju novērojumus un priekšlikumus efektīvi nodot ražotājam.

Eksperts arī norādīja, ka daudzi zemessargi, kuri civilajā dzīvē strādā augsto tehnoloģiju nozarēs, nāk klajā ar inovatīviem risinājumiem, piemēram, sistēmām dronu operāciju plānošanai. Tomēr pašlaik nav skaidra mehānisma, kā veicināt šādu, nereti arī starptautiski konkurētspējīgu risinājumu testēšanu un ieviešanu NBS vajadzībām. Tādēļ nepieciešama sistēma, kas ļautu šādas idejas ātri pārbaudīt un nepieciešamības gadījumā ieviest bruņojumā.

Savukārt Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs majors Modris Kairišs sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzina, ka pēdējo gadu laikā centrs izveidojis pietiekami efektīvu modeli dažādu tehnoloģisko risinājumu testēšanai un pilnveidošanai līdz to ieviešanai ražošanā. Vienlaikus viņš norādīja, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijas aizsardzības industrijā joprojām ir ražošanas mērogošana.

Tas saistīts ne tikai ar kvalificētu speciālistu trūkumu, bet arī ar uzņēmumu ierobežotajām iespējām koncentrēt pietiekamus finanšu resursus perspektīvu produktu attīstībai un masveida ražošanai.

Viņš piebilda, ka Latvijā izstrādātie produkti nereti ir dārgāki par alternatīvām, taču vietējo risinājumu attīstīšana ļauj uzkrāt tehnoloģisko kompetenci, veidot drošas piegādes ķēdes un stiprināt valsts ekonomiku. Ilgtermiņā tas veicina gan aizsardzības industrijas attīstību, gan tautsaimniecības izaugsmi kopumā.