Kā sabiedrība reaģētu uz krīzi, ja vienlaikus mainītos informācija sociālajos tīklos, medijos un valsts institūciju paziņojumos? Atbildes meklēšanai NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs Rīgā īstenoja starptautiskās mācības “SYNESIS 2026”, kurās mākslīgais intelekts palīdzēja modelēt sabiedrības uzvedību un pārbaudīt dažādas stratēģiskās komunikācijas pieejas.
Informācijas telpā krīzes var attīstīties ātri - maldinoši vēstījumi, koordinētas ietekmes operācijas un sabiedrības uzticēšanās mazināšana var ietekmēt to, kā cilvēki uztver notikumus un pieņem lēmumus. Lai valstu institūcijas šādās situācijās spētu rīkoties saskaņoti, nepietiek tikai ar komunikācijas plāna izstrādi. Ir jāspēj novērtēt arī to, kā izvēlētais vēstījums var ietekmēt dažādas sabiedrības grupas.
Tieši šādu iespēju piedāvā “SYNESIS 2026” - NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotās mācības, kurās oktobra vidū Rīgā pulcējās komandas no 13 valstīm. To norisē izmantota mākslīgā intelekta (MI) aģentu veidota simulēta informatīvā vide, kas reaģē uz dalībnieku lēmumiem un ļauj vērot, kā laika gaitā mainās digitālās sabiedrības attieksme, uzticēšanās un uzvedība.
Nevis cilvēki, kas tēlo sabiedrību, bet MI aģenti
Tradicionālās mācībās dalībniekiem nereti jāiejūtas cilvēku lomās, kuru pieredze, uzskati vai sociālais stāvoklis atšķiras no viņu pašu. Šāda pieeja var radīt subjektīvus pieņēmumus par to, kā konkrēta sabiedrības grupa reaģētu uz krīzi. SYNESIS mācībās šo ierobežojumu cenšas pārvarēt, auditoriju reakcijas modelējot ar mākslīgā intelekta palīdzību.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākā eksperte Guna Šņore norāda, ka to dalībvalstu komandas, kuras ikdienā nesaskaras ar sabiedrības neuzticību valdībai un medijiem, izjuta grūtības mācībās. Tieši šīm komandām nācās no jauna pieņemt un izvedot komunikācijas stratēģijas, jo ikdienā ar tādām problēmām nesaskaras. Tieši tādēļ dalība mācībās ir noderīga visiem.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts norāda, ka mācību mērķis ir izveidot digitālu sabiedrību, kurā būtu atspoguļotas reālām sabiedrībām raksturīgās iezīmes -dažādas grupas, intereses, emocijas, gaidas un piederības izjūta.
Simulētajā vidē ir atveidoti sociālie tīkli, mediji, tīmekļa vietnes un citi informācijas kanāli. MI aģenti, kas veido šo vidi, reaģē uz komandu veiktajām darbībām un mainīgajiem notikumiem scenārijā. Tādējādi dalībnieki var novērot ne tikai to, kā izplatās konkrēts vēstījums, bet arī to, kā mainās dažādu auditoriju attieksme pret notikumiem un institūcijām.
Svarīgi, ka mācību mērķis nav precīzi paredzēt, kā reālā sabiedrība rīkotos konkrētā situācijā. Simulācija ir vide, kurā iespējams pārbaudīt pieņēmumus, salīdzināt dažādus rīcības scenārijus un pamanīt iespējamos riskus, pirms līdzīga situācija rodas realitātē.
Vēstījums ir tikai daļa no stratēģijas
Mācībās iesaistītās komandas strādāja ar dažādiem krīzes scenārijiem, izvērtējot, kā informācijas telpā īstenotās darbības ietekmē auditorijas. Uzdevums nav tikai sagatavot paziņojumu vai izvēlēties piemērotāko komunikācijas kanālu. Dalībniekiem jāspēj izprast arī savas rīcības iespējamās sekas, riskus un ietekmi uz sabiedrības uzticēšanos.
Mācību laikā komandas sekoja līdzi auditoriju reakcijām, izmantojot arī aptauju rīku, kas ļauj novērot, kā laika gaitā mainās uzticēšanās līmenis, drošības izjūta un attieksme pret notiekošo. Šie dati palīdz izvērtēt, vai izraudzītā pieeja sasniedz iecerēto rezultātu vai, gluži pretēji, rada papildu problēmas.
Dalībniekiem bija jāsniedz arī pamatojums pieņemtajiem lēmumiem - kāpēc izvēlēts konkrēts vēstījums vai platforma, kāds rezultāts tiek sagaidīts un kādi riski ņemti vērā. Tas ļauj analizēt ne vien gala rezultātu, bet arī pašu lēmumu pieņemšanas procesu.
Šāda pieeja ir īpaši nozīmīga hibrīddraudu apstākļos, kad informatīvās ietekmes operācijas var būt vērstas ne tikai pret valsts institūcijām, bet arī pret sabiedrības emocijām, uztveri un savstarpējo uzticēšanos.
Civilās un militārās institūcijas - kopīgā informācijas telpā
“SYNESIS 2026” uzmanības centrā ir arī sadarbība starp civilajām un militārajām institūcijām. Krīzes laikā sabiedrība informāciju uztver kopumā - no oficiālajiem paziņojumiem, tradicionālajiem medijiem, sociālajiem tīkliem un citiem avotiem. Tāpēc atsevišķu institūciju darbība nevar tikt vērtēta atrauti no kopējās informācijas vides.
Mācību formāts paredz, ka dalībnieki strādā integrētās komandās un analizē, kā dažādu institūciju lēmumi un vēstījumi mijiedarbojas. Vienlaikus viņiem jāspēj informācijas vides analīzes rezultātus izskaidrot arī lēmumu pieņēmējiem saprotamā veidā, lai iegūtās atziņas varētu izmantot praktiskajā darbā.
Šāds formāts ļauj pārbaudīt ne tikai komunikācijas plānus, bet arī institūciju sadarbību, informācijas apmaiņu un spēju vienoties par kopīgu rīcību situācijā, kurā notikumi attīstās strauji.
Mākslīgais intelekts - instruments gatavībai, nevis pareģošanai
Mācību tehnisko risinājumu pamatā ir vairāki savstarpēji saistīti elementi: simulētā informatīvā vide, MI vadīta auditoriju uzvedības modelēšana un rīki, kas ļauj sekot līdzi reakcijām un analizēt iegūtos datus. Dalībnieki var ne vien novērot simulēto sabiedrības reakciju sociālajos tīklos un citos kanālos, bet arī izzināt auditoriju attieksmi un uzdot jautājumus digitālajiem sabiedrības pārstāvjiem.
Mācību būtiska priekšrocība ir iespēja atkārtot scenārijus. Komanda var atgriezties sākotnējā situācijā, izvēlēties citu komunikācijas stratēģiju un salīdzināt, kā mainās simulētās auditorijas reakcija. Tas rada drošu vidi eksperimentiem, kuros iespējams pārbaudīt arī nestandarta pieejas, neriskējot ar reālas krīzes sekām.
“SYNESIS 2026” parāda, kā mākslīgo intelektu iespējams izmantot ne tikai informācijas apstrādei, bet arī stratēģiskās komunikācijas komandu sagatavošanai. Mainīgā drošības vidē spēja savlaicīgi izvērtēt lēmumu sekas, izprast sabiedrības reakcijas un sadarboties starp institūcijām kļūst par nozīmīgu priekšnoteikumu efektīvai rīcībai hibrīddraudu apstākļos.