ASV izdevums “Business Insider” plašā publikācijā pievērsies Latvijas centieniem stiprināt aizsardzību pret bezpilota lidaparātiem uz valsts austrumu robežas, uzsverot, ka Latvija, izmantojot Ukrainas kaujas laukā gūto pieredzi, veido automatizētu pretdronu aizsardzības sistēmu. Tās mērķis ir panākt, lai NATO iznīcinātāji pret ielidojušiem droniem būtu jāizmanto tikai kā nākamā aizsardzības līnija, nevis kā primārais pārtveršanas līdzeklis.
“Business Insider” žurnāliste Sinēda Beikere publikācijā norāda uz problēmu, kas kļuvusi aktuāla visā NATO – salīdzinoši lētu bezpilota lidaparātu pārtveršanai nereti tiek izmantoti daudzkārt dārgāki ieroči, tostarp iznīcinātāju “gaiss–gaiss” raķetes vai pretgaisa aizsardzības sistēmu pārtvērējraķetes. Izdevums Latvijas veidoto risinājumu aplūko kā vienu no mēģinājumiem mainīt šo izmaksu attiecību.
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis intervijā “Business Insider” skaidro, ka Latvija uz austrumu robežas veido automatizētu sistēmu, kuras uzdevums būtu laikus atklāt, izsekot un nepieciešamības gadījumā neitralizēt bezpilota lidaparātus. Savukārt NATO iznīcinātāji saglabātu būtisku lomu kā papildu jeb nākamā aizsardzības līnija situācijā, ja dronam izdotos pārvarēt uz robežas izvietotos aizsardzības līdzekļus.
Izdevums īpaši izceļ sistēmas automatizāciju. Pēc ministra teiktā, iecere paredz automatizēt mērķa atklāšanu, izsekošanu un pārtvēršanas līdzekļa palaišanas procesu, savukārt karavīram paliktu gala lēmums par mērķa neitralizēšanu. Tas ļautu samazināt personāla daudzumu, kas nepieciešams nepārtrauktai sistēmas darbībai gar robežu.
Aizsardzības ministrija iepriekš informējusi, ka līdz septembra beigām Latvijas austrumu pierobežā paredzēts izvietot papildu radaru sistēmas. Līdz šim robežas aizsardzībā jau izmantota automatizēta gaisa telpas novērošanas sistēma, bet turpmākais mērķis ir panākt, lai visa austrumu robeža būtu pārklāta ar savstarpēji integrētām un automatizēti vadāmām sistēmām.
“Business Insider” Latvijas risinājumu cieši saista ar Ukrainas kara pieredzi. Ukrainas aizsardzības spēki pēdējos gados strauji attīstījuši salīdzinoši lētus pārtvērējdronus, ar kuriem iespējams iznīcināt Krievijas bezpilota lidaparātus, netērējot ievērojami dārgākas pretgaisa aizsardzības raķetes. Tieši šo principu – pret lētu apdraudējumu izmantot izmaksu ziņā samērīgu, bet uzticamu pretlīdzekli – izdevums izceļ kā vienu no Latvijas veidotās sistēmas pamatiem.
R. Melnis intervijā uzsvēris arī Latvijas austrumu robežas plašāko nozīmi. Tā nav tikai Latvijas un Krievijas robeža – tā vienlaikus ir arī NATO un Eiropas Savienības ārējā robeža. Līdz ar to bezpilota lidaparāts, kas no Krievijas šķērso Latvijas robežu, nonāk NATO gaisa telpā, un tās aizsardzība ir daļa no visas alianses kolektīvās aizsardzības.
Vienlaikus “Business Insider” norāda, ka Latvija neatsakās no sabiedroto iznīcinātāju sniegtajām spējām. Tieši pretēji – NATO gaisa spēku klātbūtne saglabājas kā būtiska daudzslāņu gaisa telpas aizsardzības sastāvdaļa. 24. septembrī Lielvārdes militārajā bāzē ieradās četri Vācijas Gaisa spēku “Eurofighter” iznīcinātāji, lai uz laiku pastiprinātu Latvijas gaisa telpas aizsardzību un atbalstītu NATO integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības aktivitātes.
Pēdējo mēnešu laikā Baltijas valstu gaisa telpā vairākkārt fiksēti bezpilota lidaparātu incidenti. Latvijas aizsardzības nozare uz tiem reaģējusi, palielinot gan sabiedroto gaisa spēku klātbūtni, gan attīstot zemes bāzes novērošanas un pretdronu spējas. Aizsardzības ministrija uzsver, ka mērķis ir nodrošināt spēju pēc iespējas agrāk atklāt, identificēt un nepieciešamības gadījumā neitralizēt iespējamu gaisa telpas apdraudējumu.
“Business Insider” Latvijas pieeju raksturo kā piemēru tam, kā NATO austrumu flanga valstis pārņem Ukrainā pārbaudītus risinājumus un pielāgo tos savai aizsardzībai. Izdevums secina, ka Krievijas karš Ukrainā ir skaidri parādījis tradicionālo pretgaisa aizsardzības līdzekļu ierobežojumus situācijā, kad pretinieks spēj masveidā izmantot salīdzinoši lētus dronus. Latvijas atbilde ir veidot daudzslāņu sistēmu, kurā automatizēti sensori un lētāki pārtveršanas līdzekļi kļūst par pirmo aizsardzības līniju, saglabājot NATO iznīcinātājus un citus dārgākus ieročus situācijām, kurās tie patiešām nepieciešami.
