2026. gada jūlija Valsts aizsardzības dienesta (VAD) iesaukuma sagatavošanas procesā janvārī noslēdzās kārtējā atlase pēc nejaušības principa. Tā tika veikta, lai papildinātu brīvprātīgās pieteikšanās ceļā atlasīto kandidātu loku un nodrošinātu plānoto iesaucamo skaitu. No vairākiem tūkstošiem juridiski atbilstošu kandidātu atlases rezultātā tika izvēlēti 400 jaunieši, kuri turpinās dalību atlases procesā un tiks aicināti uz veselības pārbaudēm.
Starp atlasītajiem kandidātiem ir arī jaunieši, kuri pēc vidējās izglītības pabeigšanas uzsākuši studijas augstskolā, tādēļ praksē arvien biežāk rodas neskaidrības par to, kā studijas tiek vērtētas Valsts aizsardzības dienesta kontekstā, un vai tās var būt pamats dienesta atlikšanai. “Sargs.lv” skaidro, ko paredz spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz VAD iesaucamajiem, kuri ir studentu statusā.
Spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka studijas augstskolā pašas par sevi nav pamats Valsts aizsardzības dienesta atlikšanai. Likumdevējs apzināti nav noteicis augstākās izglītības iegūšanu kā vispārīgu atbrīvojumu no iesaukuma, jo Valsts aizsardzības dienests tiek uzskatīts par pienākumu, kas attiecas uz visiem iesaukšanas vecumā esošajiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu studiju statusa. Vienlaikus likums paredz mehānismus, kuru mērķis ir novērst situācijas, kurās dienesta izpilde neatgriezeniski pasliktinātu personas iespējas turpināt izglītību.
Tas nozīmē, ka augstskolai ir jānodrošina iespēja studējošajam atgriezties tajā pašā studiju programmā, ar tādu pašu studiju finansējuma veidu, studiju statusu un citiem būtiskiem nosacījumiem, kas bija spēkā pirms dienesta uzsākšanas.
Vienlaikus likums paredz arī izņēmuma gadījumus, kad studijas augstskolā tomēr var tikt vērtētas kā pamats Valsts aizsardzības dienesta atlikšanai. Šādi izņēmumi ir pieļaujami tikai svarīgu iemeslu dēļ, un katrā gadījumā tie tiek vērtēti individuāli. Par svarīgu iemeslu var tikt atzīts tāds apstāklis, kura ignorēšana būtiski pasliktinātu personas stāvokli, piemēram, ja dienesta izpildes dēļ nebūtu iespējams turpināt studijas ar tādiem pašiem nosacījumiem vai ja tiktu zaudētas būtiskas ar studijām saistītas tiesības.
Tas var būt gadījumos, kad stipendija piešķirta visam nepārtrauktam studiju laikam un tās nosacījumi paredz, ka studijas nedrīkst tikt pārtrauktas, uz stipendiju nav iespējams pieteikties atkārtoti vai tās zaudēšana būtiski ietekmētu personas iespējas turpināt studijas.
Tai pat laikā jāņem vērā, ka arī stipendijas veids ir izšķirošs faktors. Ja stipendija tiek izmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem vai augstskolu administrēto stipendiju fondu ietvaros, izglītības iestādēm parasti ir iespējams nodrošināt studējošajiem tādus pašus studiju nosacījumus arī pēc Valsts aizsardzības dienesta pabeigšanas. Šādos gadījumos likuma izpratnē netiek konstatēts pamats dienesta atlikšanai, jo studiju tiesības un finansiālais atbalsts var tikt saglabāts.
Savukārt situācijās, kad stipendiju administrē privāta biedrība, nodibinājums vai pašvaldība, piemēram, gadījumos, kad stipendija piešķirta ar nosacījumiem par nepārtrauktu studiju procesu, izglītības iestādes ne vienmēr var garantēt studējošajam tādus pašus apstākļus studijām pēc dienesta pabeigšanas. Ja augstskola vai stipendijas piešķīrējs nevar nodrošināt stipendijas saglabāšanu vai atkārtotu piešķiršanu, šādi apstākļi var tikt vērtēti kā pamats dienesta atlikšanai, taču arī šajā gadījumā lēmums tiek pieņemts individuāli.
Pirms vēršanās Aizsardzības ministrijā ar lūgumu par Valsts aizsardzības dienesta atlikšanu jauniešiem ieteicams noskaidrot savā augstskolā, vai iesaukšanas gadījumā tiks saglabātas tiesības turpināt studijas ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas. Ja pastāv pamatotas aizdomas, ka šādas tiesības netiks nodrošinātas, iesaucamajam ir tiesības iesniegt oficiālu iesniegumu Aizsardzības ministrijā, pievienojot dokumentus, kas apliecina iesniegumā sniegto informāciju, piemēram, augstskolas izsniegtu izziņu par studiju vai stipendijas nosacījumiem.
Vienlaikus jāņem vērā, ka iesnieguma par dienesta atlikšanu iesniegšana neatbrīvo no pienākuma pildīt citus ar Valsts aizsardzības dienestu saistītus pienākumus. Iesaucamajam joprojām ir jāaizpilda informatīvā anketa vienotajā rekrutēšanas informācijas platformā un, ja nepieciešams, jāierodas uz veselības pārbaudi, ja vien Aizsardzības ministrija, izvērtējot iesniegtos dokumentus, nav lēmusi citādi.
Tādējādi studijas augstskolā Latvijas tiesiskajā regulējumā netiek uzskatītas par automātisku atbrīvojumu no Valsts aizsardzības dienesta. Likums vienlaikus paredz gan pienākumu pildīt dienestu, gan mehānismus, kas ļauj individuāli izvērtēt tos gadījumus, kuros studiju pārtraukšana radītu būtiskas un objektīvi nepārvaramas sekas studējošā tiesību īstenošanai.
