Valsts drošības dienests (VDD) 17. oktobrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret četrām personām par kaitnieciskām darbībām pret kritisko infrastruktūru un citiem objektiem Latvijas teritorijā. Personu grupa pret Latvijas drošību vērstās darbības veikusi Krievijas specdienesta uzdevumā.
Kriminālprocesu, kurā tika konstatētas šo personu veiktās darbības, VDD sāka 2024. gada 10. jūnijā. VDD izmeklēšanā noskaidroja, ka pēc Krievijas specdienesta iniciatīvas ir izveidota personu grupa, kurā apvienojušies cilvēki ar mērķi izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret Latvijas valsti. Šīs personas iesaistījās kaitniecisku darbību plānošanā, organizēšanā un īstenošanā pret dažādiem objektiem Latvijas teritorijā, izmantojot tīšu dedzināšanu. VDD šā gada pavasarī trīs iesaistītos aizturēja, savukārt ceturtā persona jau atradās ieslodzījuma vietā par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
VDD iegūtais pierādījumu kopums liecina, ka aizdomās turētās personas 2023. gada rudenī izplānoja un veica privātuzņēmumam piederoša objekta tīšu dedzināšanu, jo konkrētais uzņēmums īstenoja ar aizsardzības jomu saistītu projektu.
Tāpat personas 2024. gada sākumā veica sagatavošanās darbības ar mērķi aizdedzināt kravas transportlīdzekli ar Ukrainas numurzīmēm kritiskās infrastruktūras objekta teritorijā, proti, personas izlūkoja un videoierakstā fiksēja objekta apkārtni un potenciālās iekļūšanas vietas šī objekta teritorijā.
VDD diviem aizdomās turētajiem Latvijas valstspiederīgajiem inkriminē palīdzības sniegšanu Krievijai personu grupā pret Latvijas drošību vērstā darbībā un svešas mantas tīšu bojāšanu. Trešajai aizdomās turētajai personai dienests inkriminē pamudināšanu un uzkūdīšanu veikt kaitnieciskās darbības, kas izpaudās faktisko uzdevumu izpildītāju atrašanā.
Savukārt ceturtajai personai VDD inkriminē noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu, ar savā rīcībā esošo transportlīdzekli nogādājot faktiskos uzdevumu izpildītājus līdz vietai, kur paredzēts veikt kaitnieciskās darbības, kā arī palīdzot pamest nozieguma izdarīšanas vietu.
Trīs aizdomās turētajām personām patlaban kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, savukārt viena no aizdomās turētajām personām patlaban jau izcieš brīvības atņemšanu par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Jau ziņots, ka septembrī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) intervijā aģentūrai LETA atzina, ka pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi.
Konkrētu pēdējo divu gadu laikā reģistrēto sabotāžas gadījumu skaitu ministrs neminēja, taču uzsvēra, ka to nav simtiem, bet ne mazāk par desmit. Tieši pagājušais gads iezīmējies ar to, ka notika pāreja no "maigās varas" - centieniem iedarboties uz cilvēku prātiem - jau uz fiziskiem uzbrukumiem Latvijas infrastruktūrai.
Kā ikvienā noziegumā arī šeit ir izpildītāji, ir starpnieki, ir atbalstītāji, ir organizētāji, norādīja Kozlovskis. Organizētāji nevēlas sevis identificēšanu, savukārt izpildītāji pārsvarā ir ar kriminālu pagātni vai saistīti ar kriminālajām aprindām.
