Izvērtēšanas procesā nozīmīgas bija konsultācijas ar sabiedrotajiem, īpaši ar tām NATO dalībvalstīm, kuru karavīri dienesta pienākumus pilda Latvijā. Sabiedrotie ir pauduši izpratni par Latvijas iespējamu izstāšanos no Otavas konvencijas un apliecinājuši turpmāku sadarbību aizsardzības jomā. Aizsardzības ministrija atzīmē, ka arī izstāšanās procesa gaitā turpināsies informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem.
Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija cieši sadarbosies tālākajos procesa soļos, atbilstoši Ministru Kabineta lēmumiem un uzdevumiem. Likumprojektu skatīs Saeima, kas pieņems gala lēmumu par izstāšanos no konvencijas. Ja likums par izstāšanos Saeimā tiek pieņemts, par to tiks informētas visas pārējās dalībvalstis, depozitārijs jeb ANO ģenerālsekretārs un ANO Drošības padome. Izstāšanās stāsies spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu būs saņēmis depozitārijs.
Aizsardzības ministrija apliecina, ka Latvija turpinās ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, tostarp civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotu konfliktu laikā, vienlaikus nodrošinot savas drošības vajadzības. Jebkāda iespējamā nevadāmo pretkājnieku mīnu iegāde, izvietošana un izmantošana būs atkarīga no militārās loģikas un aizsardzības spēju attīstības prioritātēm. Daļa no munīcijas, ko bruņotie spēki jau ir iegādājušies un turpinās iegādāties, ir dažāda veida mīnas – gan prettanku, gan vadāmās pretkājnieku mīnas.
Otavas konvencija tika parakstīta 1997. gadā Aukstā kara noslēgumā. Otavas konvencijai ir pievienojušās 164 valstis, tostarp visas NATO dalībvalstis (izņemot ASV). Latvija pievienojās Otavas konvencijai, pieņemot 2005. gada 19. maija likumu “Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”. Otavas konvencija paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas; neizstrādāt, neražot, neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot tālāk kājnieku mīnas; nekādā veidā nepalīdzēt, neatbalstīt vai nemudināt nevienu uz darbībām, kuras jebkurai dalībvalstij ir aizliegtas saskaņā ar šo konvenciju.
Dalību konvencijā apturēt nevar – no tās ir iespējams tikai izstāties. Lēmumu par izstāšanos no konvencijas pieņem Saeima. Izstāšanās process ir noteikts Otavas konvencijas 20. pantā. Saskaņā ar to konvencijas dalībvalstij ir tiesības izstāties no konvencijas, paziņojot par to pārējām dalībvalstīm, depozitārijam (ANO ģenerālsekretāram) un ANO Drošības padomei. Izstāšanās dokumentā ir jāiekļauj paskaidrojumi par izstāšanās iemesliem. Dalībvalsts, kura ir izteikusi vēlmi izstāties no Otavas konvencijas, pārtrauc būt par tādu sešus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas depozitārijā.