Aizsardzības ministrs Saeimā uzsver sasniegto nozarē, kā arī turpmākos soļus Latvijas drošības stiprināšanā

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Šodien ikgadējā valdības ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un turpmākajiem plāniem aizsardzības ministrs Andris Sprūds sniedza pārskatu par aizsardzības nozares attīstību, izceļot gan pēdējā gada laikā sasniegto, gan nākotnes prioritātes. Viņš akcentēja pieaugošos drošības izaicinājumus reģionā, būtiskos ieguldījumus bruņojumā un infrastruktūrā, kā arī Latvijas virzību uz spēcīgāku aizsardzības industriju un lielāku sabiedrības iesaisti valsts drošībā, taču ministrs uzsvēra, ka Latvijai ir jābūt gatavai aizsargāt mieru no spēka pozīcijām, tāpēc nepieciešami svarīgi lēmumi par budžeta palielināšanu un militāro spēju stiprināšanu.

Uzrunājot klātesošos deputātus, Andris Sprūds skaidri definēja pašreizējo drošības situāciju, uzsverot ģeopolitisko situāciju, kas liek Latvijai un tās partneriem vēl ciešāk mobilizēties.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas prioritāte ir ne tikai stiprināt nacionālās aizsardzības spējas, bet arī aktīvi piedalīties transatlantiskās drošības stiprināšanā. Vienlaikus Latvija paliek uzticīga Ukrainas atbalstam, iestājoties par taisnīgu un ilgstošu mieru.

Taču, kā norādīja Sprūds, starptautiskā situācija pieprasa ne tikai koordinētu rīcību ārpolitikā, bet arī konkrētus lēmumus Latvijā. “Mums ir jāveic mājasdarbi arī nacionāli un, mums ir jāmobilizējas. Mums ir jābūt vēl izlēmīgākiem un vēl ātrākiem. Ja mēs gribam mieru, tad mums ir jābūt gataviem šo mieru aizsargāt. Finansējuma palielināšana ir politiskās gribas apliecinājums.”

Šī iemesla dēļ valdība jau uzsākusi diskusijas par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 4% no IKP šogad, ar mērķi nākotnē sasniegt 5%.

Runājot par paveikto, Sprūds uzsvēra, ka Latvijas bruņošanās process ir iegājis jaunā fāzē, un šī gada budžets ir vērsts tieši uz spēju attīstīšanu. "Šī gada budžetu dēvējam par bruņošanās budžetu – gandrīz puse no aizsardzības budžeta aiziet bruņošanās spēju stiprināšanai," skaidroja ministrs.

Jau noslēgti līgumi par stratēģiski svarīgu spēju stiprināšanu, tostarp pretgaisa un krasta aizsardzības sistēmu iegādi, mīnu un munīcijas krājumu papildināšanu, kā arī dronu attīstību un kaujas mašīnu iegādi.

Ministrs arī uzsvēra, ka Latvija aktīvi turpina investēt savas austrumu robežas stiprināšanā, kas ir svarīga daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas. Šie līdzekļi tiek novirzīti sprāgstvielu krājumu veidošanai, sensoru iegādei un šķēršļu izbūvei gar Latvijas robežu, norādīja ministrs.

Turpinās arī lielākais militārās infrastruktūras projekts – Sēlijas poligona izveide. Sprūds atzina, ka darbi rit pēc plāna, un poligona pirmā kārta tiks pabeigta jau šī gada beigās. Pirmās karavīru mācības kopā ar sabiedrotajiem spēkiem plānotas 2026. gadā, bet jau tagad poligons tiek izmantots starptautiskiem dronu testiem.

Ministrs arī uzsvēra, ka Latvijas aizsardzības industrija pēdējā gada laikā ir piedzīvojusi strauju attīstību. "Industrija ir mūsu bruņošanās stūrakmens. Mēs jau ielikām spēcīgus pamatus pagājušajā gadā, bet, protams, ka mums ir jāvirzās tālāk. Kopumā pagājušajā gadā aizsardzības nozarei pakalpojumu, preču, būvniecības jomā gandrīz 300 miljoni aizgāja vietējai industrijai. Pagājušajā gadā vietējās industrijas iepirkumi NBS spēju nodrošināšanai sasniedza 10%," viņš sacīja, uzsverot, ka tuvākajā laikā plānots šo rādītāju dubultot, bet ilgtermiņā – trīskāršot.

Latvijas dronu industrija pēdējā gada laikā piedzīvojusi strauju izaugsmi, un uzņēmumi arvien aktīvāk attīsta jaunas tehnoloģijas, atzīst ministrs. Dronu koalīcija, kas tika izveidota pērn, jau piesaistījusi arī nozīmīgu starptautisku finansējumu droniem Ukrainai.

Andris Sprūds arī norādīja, ka starptautiskā dronu koalīcija bijusi kā “kodoldegviela” arī Latvijas dronu ražotāju indistrijai. Viņš arī uzsvēra, ka ir jābūt ambicioziem un jāpretendē uz dronu lielvalsts statusu. Pagājušajā gadā vairāk nekā 32 miljoni eiro tika ieguldīti nacionālajā dronu industrijā, kas iekustinājusi jaunu uzņēmumu attīstību.

Šogad plānots turpināt investīcijas "dronu armijā", izveidot dronu kompetences centru un attīstīt starptautisko sadarbību, īpaši gaidāmajā starptautiskajā dronu samitā.

Ministrs norādīja, ka ir jāturpina ieguldīt cilvēkresursos. Latvijas Nacionālie bruņotajiem spēkiem ir jākļūst daudzskaitlīgākiem. Lai NBS kļūtu pieejamāki un skaitliski lielāki, plānots būtiski arī paplašināt Zemessardzes rindas un dubultot zemessargu skaitu, kā uzsver ministrs, "armijai ir jākļūst piemērotākai sievietēm un jāpārskata veselības kritēriji jauniešiem."

Viņš arī uzsvēra galvenos darba principus – atbildīga aizsardzības nozare, kas būvēta uz atklātības, caurspīdības un uz labas pārvaldības principiem.

Aizsardzības ministrs Saeimā uzsver sasniegto nozarē, kā arī turpmākos soļus Latvijas drošības stiprināšanā

Dalīties ar šīs lapas saturu!