Šī gada 14. februārī Ramšteinas kontaktgrupas sanāksmē tika panākta vienošanās par dronu koalīcijas izveidi Latvijas un Lielbritānijas vadībā, lai nodrošinātu Ukrainas vajadzībām nepieciešamo dronu piegādi, tehnoloģisko atbalstu un palīdzību personāla apmācībā. Šī ideja Ukrainas bruņoto spēku vajadzību izmaiņu dēļ ir mainījusi savu veidolu, taču mērķis ir palicis nemainīgs. 2024. gada ietvaros dronu koalīcijas dalībvalstis kopumā Ukrainai būs piegādājušas vairāk nekā 64 000 dažāda tipa bezpilota lidaparātus. Kopējais dalībvalstu atbalsts Ukrainas dronu spējām 2024. gadā sasniedzis 1,8 miljardus eiro atzīmi. Šajā portāla “Sargs.lv” rakstā atskatīsimies, kā Latvijas un Lielbritānijas ideja par dronu koalīciju izaugusi līdz daudznacionālai un apjomīgai koalīcijai, kas sniedz būtisku atbalstu Ukrainai cīņā pret krievu okupantiem.
Oktobra beigās Rīgā norisinājās dronu koalīcijas vadības grupas sanāksme klātienē, kuras laikā dalībvalstis tika iepazīstinātas ar koalīcijas ceļa karti nākamajiem trīs gadiem, kā arī apsprieda efektīvākos atbalsta veidus Ukrainai.
Dronu tehnoloģijas šī gada laikā ir ievērojami attīstījušās. Kā norāda Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji, starp abām karojošajām pusēm notiek pastāvīga sāncensība, kuras mērķis ir izstrādāt pēc iespējas efektīvākus un pret elektronisko karadarbību noturīgākas dronu tehnoloģijas. Tas ir izaicinājums ne tikai karavīriem, bet arī dronu ražotājiem, kuru uzdevums ir ātri un elastīgi pielāgoties jaunajām tehniskajām prasībām, vajadzības gadījumā operatīvi mainot dronu tehnoloģiskās īpašības. Šo iemeslu dēļ Ukrainas puse informēja, ka dronu koalīcijas dalībvalstīm operatīvi iesniegs jaunākās tehniskās prasības.
Latvija dronu koalīcijas vajadzībām 2024. gadā ir atvēlējusi aptuveni 20 miljonus eiro – vismaz 10 miljonus eiro iepirkumiem no vietējās industrijas, 5 miljonus eiro – iepirkumiem dronu koalīcijas ietvaros. Tāpat Latvija un Ukraina ir noslēgusi vienošanos par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotēšanas programmā.
Lai sagatavotu gan dronu pilotus, kā arī efektīvi testētu jaunākās tehnoloģijas, Latvijā šā gada jūnijā poligonā “Sēlija” atklāts specifisks elektroniskās karadarbības poligons. Šogad tajā aizvadīti vairāki ārvalstu un vietējo ražotāju dronu testi, kuros aizsardzības nozares pārstāvji kopīgi ar ražotājiem elektroniskās karadarbības apstākļos praktiski pārbaudīja Ukrainas prasībām pielāgotos dronus.
Plaša bezpilota tehnoloģiju spēju ieviešana ir arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku prioritāte. Tādēļ plašu piegādes ķēžu veidošana, vietējo dronu ražošanas attīstība, dronu tehnoloģiju pētniecības resursa attīstīšana, kā arī saražoto produktu izmēģināšana reālos apstākļos, uzskatāma arī par Latvijas aizsardzības prioritāti, kas dotu būtisku spēju attīstību arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Starptautiskās dronu koalīcijas dalībvalstu atbalsts Ukrainas dronu spējām 2024. gadā sasniegs 1,8 miljardus eiro. Ieguldītā summa nodrošina tiešas dronu piegādes Ukrainas bruņotajiem spēkiem, investīcijas Ukrainas dronu ražošanā, kā arī dronu koalīcijas kopējā fonda papildināšanu starptautisko dronu iepirkumu veikšanai.
Savukārt Apvienotās Karalistes vadītais kopējais dronu koalīcijas iepirkuma fonds sasniedzis 83.7 miljona eiro atzīmi. Šos līdzekļus paredzēts izmantot dronu koalīcijas centralizētajiem dronu tehnoloģiju iepirkumiem līdztekus katras koalīcijas valsts nacionālajiem atbalsta veidiem.
Šobrīd vienotajā Dronu koalīcijas iepirkumu mehānismā piedalās astoņas valstis – Latvija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Vācija, Dānija, Zviedrija, Kanāda un Jaunzēlande, kopumā finansējot 83,7 miljonu euro iepirkumus. Dalība ar finansējumu kopējos iepirkumos dod iespēju gūt zināšanas un pieredzi par dronu spēju attīstību citās valstīs, salīdzināt, ieteikt uzlabojumus ražotājiem, netieši atbalstīt ražotāju dalību starptautiskajos iepirkumos. Latvija dronu koalīcijas kopējā iepirkumā piedalās ar 5 miljonu eiro finansējumu.
Dronu koalīcijas vienotā iepirkuma ietvaros šobrīd notiek līgumu izstrāde ar pieciem testus izturējušajiem komersantiem, no kuriem divi ir Latvijas uzņēmumi.
Otrajam starptautiskajam iepirkumam, kurā tiks iepirkti uzlabotie FPV droni un pārtvērējdroni pretinieka bezpilota lidaparātu iznīcināšanai, klātienes izvērtēšanu ir izgājuši un testos piedalīsies kopumā trīs Latvijas uzņēmumi. Viens uzņēmums turpinās cīņu par tiesībām piegādāt FPV dronus, bet vēl divi – par iespējām piegādāt pārtvērējdronus. Šobrīd Ukrainai ir iegādāti un piegādāti vairāk nekā 2800 dažādas konfigurācijas un pielietojuma droni 5,8 miljonu eiro apmērā.
Šobrīd, atbilstoši Ukrainas precizētajām aktuālajām operacionālajām vajadzībām, Latvijas nacionālā iepirkuma ietvaros ir izsludināts iepirkums vietējai industrijai 7 miljonu eiro apmērā.
Tāpat Ministru kabinets ir atbalstījis Aizsardzības ministrijas priekšlikumu 2025. gada maijā Rīgā organizēt starptautisku dronu samitu. Samits Rīgā pulcēs starptautiskās dronu koalīcijas valstu aizsardzības ministrus, vadošos ekspertus, kā arī aizsardzības industrijas uzņēmumus, lai veidotu kopēju platformu, kurā valstīm vienoties par turpmākām dronu piegādēm Ukrainai, vienlaikus attīstot arī dalībvalstu dronu spējas.
Koalīcijā oficiāli ietilpst 17 dalībvalstis – Latvija, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ukraina, Vācija, Zviedrija un Luksemburga.
Jau vēstīts, ka lai nodrošinātu Ukrainas tehnoloģisko un kvantitatīvo pārākumu pār Krievijas okupantiem, 2024. gada 14. februārī Ukrainas Aizsardzības atbalsta kontaktgrupas sanāksmē Latvijas un Apvienotās Karalistes vadībā tika panākta vienošanās par dronu koalīcijas izveidi.
Dronu tehnoloģijas ieviesušas revolucionāras izmaiņas mūsdienu karadarbībā. Šobrīd tām ir liela nozīme Ukrainas Bruņoto spēku spēju arsenālā. Droni ir efektīvi, lai veiktu izlūkošanu un iznīcinātu pretinieku. Tādēļ šobrīd abas karojošās puses ir būtiski kāpinājušas dronu attīstīšanas un ražošanas spējas.
Koalīcijas dalībvalstu mērķis ir nodrošināt Ukrainas vajadzībām nepieciešamo dronu piegādi, tehnoloģisko atbalstu un palīdzību personāla apmācībā. Apņemšanās paredz Ukrainai piegādāt tādus izlūkošanas un kaujas dronus, kuri izstrādāti atbilstoši Ukrainas bruņoto spēku izvirzītajām prasībām.
