Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Šodien, Lāčplēša dienā, plkst. 18.00 Rīgas Brāļu kapos norisinājās svinīgā vakara junda, lai godinātu Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru piemiņu.
Novembrī ar vairākiem pasākumiem tradicionāli tiek atzīmēta gadadiena kopš Latvijas armijas izšķirošās uzvaras Neatkarības karā. Ik gadu Lāčplēša dienā mēs atceramies Neatkarības karā kritušos karavīrus, kas cīnījās par brīvas, neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas ideju.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 3. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Pēc amatpersonu uzrunām tika aizvadīta simboliska vakara junda, kuras laikā tika apzināts vienību sastāvs. Kara laikā šādas vakara jundas tika aizvadītas, lai apzinātu dienas laikā kritušos vai ievainotos karavīrus.
Neatkarības kara vakara jundā piedalījās aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, lai kopā ar iedzīvotājiem pieminētu un godātu Latvijas brīvības cīnītājus.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – “Par Latviju”. Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Neatkarības karā vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums. 11. augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.
