Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir saņēmis Aizsardzības ministrijas dienesta pārbaudes ziņojumu par militarizētās tēlniecības kompozīcijas uzstādīšanu pie Ādažu militārās bāzes, lai pārliecinātos par līdzekļu lietderīgu izmantošanu.
Dienesta pārbaudes secinājumos ir konstatēts, ka iecere par militarizētas tēlniecības kompozīciju pie Ādažos militārās bāzes radās jau 2017. gadā, simboliskajai bruņutehnikas novietošanai plānojot atvēlēt 30 kvadrātmetrus. Projekta īstenošana tika uzsākta 2020. gada nogalē, un to virzīja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs, lūdzot Aizsardzības ministriju šo projektu iekļaut Būvniecības programmas plānos.
Sākotnējas projekta izmaksas tika lēstas 20 000 eiro apmērā, taču pēc Nacionālo bruņoto spēku tehnisko prasību un vizuālā materiāla iesniegšanas projekta izmaksas sasniedza 93 650 eiro. Projekta īstenošanas gaitā izmaksas pieauga līdz vairāk nekā 183 000 eiro, tēlniecības kompozīciju paplašinot ar apkārtējās vides labiekārtošanas un komunikāciju izbūves darbiem.
Teritorijas apguvei būtiski pieaugot no sākotnējiem 30 līdz 147 kvadrātmetriem, kā arī plānojot apzaļumošanu 258 kvadrātmetru platībā, tika izveidoti bruģēti laukumi, iekārtotas ietves gājējiem, paplašināta apgaismošana, kā arī uzstādītas drošības un video novērošanas sistēmas.
Dienesta pārbaudē secināts, ka militārās tēlniecības kompozīcijas sagatavošana un uzstādīšana sastāda vien 15 % no projekta kopējām izmaksām. Inženiertīklu projektēšana un izbūve sastāda 40% no izmaksām, savukārt teritorijas un laukuma labiekārtošana - 45%.
Sadārdzinājumu radīja ne tikai ieceres paplašināšana projekta laikā, bet arī cenu pieaugums, ko ietekmēja būvniecības izmaksu sadārdzinājums un piegāžu sarežģījumi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā.
Tāpat aizsardzības ministrs uzsver: “Lai arī dienesta pārbaudē formāli pārkāpumi nav konstatēti, tomēr, acīmredzot, sākotnēji netika pienācīgi izvērtēti visi riski, tai skaitā, iztrūka Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas atbildīgo personu kritisks vērtējums par vēlmju un sadārdzinājuma samērīgumu. Lai arī pamata secinājumi ir izdarīti, tomēr, tiek veikta atsevišķu apstākļu noskaidrošana. Finanšu ieguldījumiem drošībā ir jābūt atbildīgiem, caurskatāmiem un tiem jāstiprina Latvijas aizsardzības spējas.”
Ministrs bija uzdevis veikt visas būvniecības projektu programmas rūpīgu analīzi un sniegt informāciju par būvniecības projektiem, kuros paredzami būtiski sadārdzinājumi (30% un vairāk), atkāpes no realizācijas plāna vai, kam ir paaugstināts risks. Pēc šīs analīzes veikšanas jau šobrīd ir identificēti daži projekti, kas atbilst šiem riska faktoriem un kuru izpildes gaita šobrīd tiek pastiprināti vērtēta.
Tāpat aizsardzības ministrs A. Sprūds bija devis uzdevumu izstrādāt un ieviest konkrētus sistēmas uzlabojumus ar būvniecību saistītu iepirkumu un to pārraudzības jomā.
Tādēļ, pirmkārt, tiks ieviesti papildu kontroles mehānismi būvniecības programmās, lai proaktīvi un savlaicīgi identificētu objektus, kuros paredzami būtiski sadārdzinājumi virs 30%. Tāpat tiks pazemināts projektu pārraudzības slieksnis, lai kontroles mehānismi attiektos arī uz projektiem, kuru izmaksas ir zem 1 miljona eiro.
Otrkārt, ir jāvirzās uz būvniecības projektu sistēmu digitalizāciju, lai nodrošinātu daudz pārskatāmāku pārraudzību, pastiprinātu iekšējo kontroli un ļautu daudz operatīvāk izsekot līdzi projektu riska elementiem, piemēram, pieaugošiem izdevumiem.
Treškārt, nākotnē daudz aktīvāk jāizvērtē NBS projektu standartizāciju iespējas, tai skaitā, izmantojot NATO standartus un sabiedroto valstu labās prakses.