Kopš 7. septembra incidenta, kad Latvijas gaisa telpā ielidoja un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nogāzās Krievijas militārais drons, aizsardzības nozare ir veikusi konkrētus uzlabojumus visos Latvijas gaisa telpas uzraudzības līmeņos, kā arī lēmumu pieņemšanas un informācijas apmaiņas algoritmos.
Kā ziņots, 7. septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas "Shahed" tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījies daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.
Nozares eksperti ir veikuši padziļinātu incidenta un Nacionālo bruņoto spēku reaģēšanas izvērtējumu, skaidri identificējot nepieciešamās izmaiņas sistēmā. Tika veikti tūlītēji pasākumi Latvijas gaisa telpas drošības stiprināšanai. Latgalē tika izvērstas mobilas kaujas vienības ar nepieciešamo aprīkojumu dronu notriekšanai. Ir ieviests skaidrs reaģēšanas algoritms, lai NATO iznīcinātāji varētu notriekt nesankcionētus militāros dronus Latvijas gaisa telpā. Tāpat ir saīsināta lēmumu pieņemšanas ķēde nacionālā līmenī, lai ātrāk reaģētu uz potenciālu apdraudējumu gaisa telpā. Ir izstrādātas detalizētākās procedūras mediju, sabiedrības un pašvaldību apziņošanai potenciālu apdraudējumu gadījumā.
Reaģējot uz 7. septembra incidentu, jau pirmajā dienā nekavējoties tika veikta drona incidentu seku likvidēšana, kā arī uzlabojumi visos līmeņos pie gaisa telpas drošības stiprināšanas pasākumiem.
Pirmkārt, ir stiprinātas Latvijas pretgaisa aizsardzības spējas. Tika pieņemts lēmums uz Latgales reģionu nosūtīt Gaisa spēku mobilās kaujas grupas, kas bruņotas ar novērošanas radariem un tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķetēm. Tā ir nepārtraukta operācija, kurā iesaistīti gan profesionālā dienesta, gan valsts aizsardzības dienesta karavīri. Vienlaikus tiek attīstīti dažādi citi risinājumi, kas spētu dronus neitralizēt gan kinētiski, gan nekinētiski, proti, ar elektromagnētiskām u.c. spējām.
Otrkārt, Latvijas austrumu robeža ir daļa no NATO ārējās robežas – notiek dialogs, lai nodrošinātu aktīvāku NATO spēku klātbūtni. Ir noteiktas skaidrākas procedūras NATO gaisa patrulēšanas misijai Baltijas valstīs, ļaujot Vācijas iznīcinātājiem nepieciešamības gadījumā iznīcināt Latvijas gaisa telpā ielidojušus agresorvalstu dronus. Tāpat NATO un Bukarestes devītnieka formātos jau ir aktualizēta nepieciešamība ieviest pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli.
Treškārt, lēmumu pieņemšanai krīzes situācijās ir jābūt operatīvai un precīzai. Lai to nodrošinātu, ir veikti uzlabojumi Nacionālo bruņoto spēku, kā arī Latvijas starpinstitūciju sadarbības informācijas apmaiņas algoritmos, saīsinot lēmumu pieņemšanas ķēdi reaģēšanai uz līdzīgiem incidentiem jau miera laikā.
Ceturtkārt, sabiedrības apziņošanai apdraudējuma situācijās ir jābūt ātrākai un precīzākai. Ir izstrādāts mehānisms informācijas apritei starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iekšlietu operatīvajiem dienestiem un sabiedrību. Apdraudējuma gadījumā operatīvi tiks apziņoti masu mediji, un informācija publicēta oficiālajos Aizsardzības ministrijas un Latvijas armijas kontos.
Iedzīvotāji tiks apziņoti ar 112 mobilās aplikācijas palīdzību, savukārt pašvaldību vadītājus apdraudējuma gadījumā informēs reģionālās Zemessardzes vienības, tostarp par situācijām, kad būs nepieciešams pašvaldību vadītāju atbalsts vietējo iedzīvotāju apziņošanā konkrētajās teritorijās. Mobilās aplikācijas izmantošana iedzīvotāju apziņošanai ir tikai pagaidu risinājums līdz brīdim, kad Latvijā darbosies agrīnās brīdināšanas šūnu apraides sistēma.
Aizsardzības ministrija publicē iknedēļas apkopojumu par NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāju pacelšanos, lai reaģētu uz potenciālu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā.
