"Sargs.lv" reportāža: turpinās robežas stiprināšana; NBS pabeiguši žoga posma izbūvi uz Latvijas-Krievijas robežas

2024. gada janvārī Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi. Jau 5. martā Latvijas Ministru kabinets apstiprināja robežas stiprināšanas jeb militārās pretmobilitātes plānu. Tas ļāva jau tajā pašā dienā uzsākt pretmobilitātes šķēršļu izvietošanu robežas šķērsošanas punktos.

Nākamajā plāna īstenošanas posmā tika uzsākta pretmobilitātes šķēršļu iegāde un to izvietošana uzglabāšanas parkos. “Šobrīd mēs izvietojam pretmobilitātes šķēršļus uzglabāšanas parkos un septembrī sāksim jaunu posmu - uzstādīšanu gar Krievijas un Baltkrievijas robežu,” medijiem atklāj A. Sprūds.

Ministrs norāda, ka šobrīd ir konkrēti uzdevumi, kas ir jāveic – jau iegādāto šķēršļu uzstādīšana, kā arī mīnu iepirkumi un to uzglabāšanas vietu izveide. Tāpat austrumu pierobežā tiek izvietotas arī NBS vienības.

Latvijas centieni robežas militārās drošības stiprināšanā ir daļa no visu trīs Baltijas valstu plāna par kopējās Baltijas aizsardzības līnijas izveidi. Šim projektam aktīvi seko līdzi arī Polija, ar kuras aizsardzības ministru Andris Sprūds tiksies jau nākamajā nedēļā.

Viņš atgādina, ka Latvijas robežas stiprināšana tiek veikta NATO reģionālo aizsardzības plānu ietvaros, kas nozīmē, ka šķēršļu izveide austrumu pierobežā tiek koordinēta ar sabiedroto aizsardzības plāniem, stiprinot kopējās NATO atturēšanas un aizsardzības spējas.

Saražotie materiāli šobrīd tiek piegādāti uz pretmobilitātes materiāltehnisko līdzekļu pagaidu novietnēm pašvaldību, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, Valsts robežsardzes, Satiksmes ministrijas un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” īpašumos Ludzas un Krāslavas novados, kā arī privātajos īpašumos Ludzas novadā un NBS objektos.

Vienlaikus Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar VAS ir pabeiguši teju 20 kilometru gara žoga posma izbūvi uz Latvijas-Krievijas robežas ar mērķi novērst nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu.

Sniedzot atbalstu žoga izbūvē, NBS veica žoga stabu dzīšanas, žoga paneļu un dzeloņstiepļu pinuma uzstādīšanas darbus, kā arī apkalpošanas vārtu izbūvi. Robežas žoga izbūves darbos no šī gada 3. aprīļa vienlaikus strādāja piecas darba grupas piecos dažādos posmos, katrā grupā pa 16 cilvēkiem – četriem tehnikas operatoriem un divpadsmit strādniekiem, kas veica stabu, žoga paneļu un dzeloņstiepļu uzstādīšanu. Papildus tam NBS veica tehnikas, materiālu un atbalsta bāzes apsardzi. Šo uzdevumu izpildē katru nedēļu tika iesaistīti aptuveni 100 karavīri un zemessargi.

Atturēšanas un aizsardzības plāni fokusēsies uz mobilitātes koridoru noslēgšanu

Gan pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, gan mūsdienās pastāv vairāki iespējamie pretinieka iebrukuma virzieni, caur kuriem būtu iespējams virzīt un izvērst liela apjoma mehanizētās vienības. Par pirmās Latvijas brīvvalsts militārajiem aizsardzības plāniem portāls “Sargs.lv” sniedza plašāku ieskatu intervijā ar vēsturnieku Valdi Kuzminu. Tā laika viens no lielākajiem Latvijas militārās aizsardzības trūkumiem bija Baltijas valstu vienotas rīcības neesamība un militārās aizsardzības plānu koordinācijas trūkums. Šodien situācija Baltijas reģiona aizsardzībā ir krasi atšķirīga. Visas trīs Baltijas valstis ietilpst NATO blokā, turklāt kopīgi veido vienotu operacionālo telpu.

Šobrīd NBS un Aizsardzības ministrija ir apzinājusi iespējamos pretinieka mobilitātes koridorus, kurus vajadzības gadījumā būs iespējams bloķēt ar jau pierobežā esošajiem pretmobilitātes šķēršļiem. Par to, kādus šķēršļu tipus NBS vajadzībām ir piegādājuši vietējie komersanti, var lasīt iepriekšējā “Sargs.lv” reportāžā no austrumu pierobežas.

Sarunā ar portālu “Sargs.lv” pulkvedis Andris Rieksts apstiprina, ka šķēršļus pamatā plānots izvietot tur, kur Latvijas teritorijā iespējams ievest nedraudzīgās valsts armiju pa esošajiem ceļu tīkliem vai apvidu, kur nepastāv kustību ierobežojošie dabīgie apgrūtinājumi. Šo šķēršļu izvietošana tiks plānota tā, lai vajadzības gadījumā tos būtu iespējams piesegt ar netiešās uguns atbalstu.

Pretmobilitātes šķēršļu izvietošana uz cietā seguma, piemēram, prettanku eži, būtiski apgrūtinās pretinieku mehanizēto vienību kustību. Katras šķēršļu grupas pārvarēšanai būtu nepieciešama speciālās tehnikas piesaiste, kuru jau varēs iznīcināt ar netiešo uguni.

Aizsardzības spējas tiks stiprinātas ilgtermiņā, tādējādi veicinot arī vietējo uzņēmējdarbību

Sarunā ar Latvijas medijiem A. Sprūds norāda, ka Robežas piecu gadu stiprināšanas plānam tikuši atvēlēti 303 miljoni eiro, kuru apgūšana tikusi uzsākta jau no šī gada marta. Šogad plāna ietvaros izlietoti 25 miljoni eiro, no kuriem 20 miljoni eiro novirzīti tieši pretmobilitātes šķēršļu iepirkumos no 12 vietējiem komersantiem.

Vienlaikus A. Sprūds uzsver, ka Krievija, kas ir imperiālistiski domājoša valsts, liks pievērsties arī ilgtermiņa robežas drošības stiprināšanai, tādēļ sadarbība ar vietējiem komersantiem darba netrūks. 

Robežas stiprināšanas ietvaros primāri plānots izmantot valsts pārvaldībā esošos zemes gabalus. Sekundāri – fiziskām un juridiskām personām piederošus īpašumus, veicot sarunas un panākot vienošanās par teritoriju izmantošanu.

Ministrs norāda, ka sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem ir ilgtermiņa pasākums, tomēr atgādina - apzinoties tehnoloģiju un aizsardzības prasību straujo attīstību, arī uzņēmējiem jābūt gataviem adaptēties mainīgajām tendencēm.

Jau ziņots, ka šī gada 5. martā Ministru kabinets apstiprināja plānu, kas paredz Latvijas austrumu robežas stiprināšanu un pretmobilitātes pasākumu ieviešanu. Plāna mērķis ir valsts drošības stiprināšana, laikus īstenojot pasākumus, kas nodrošina Nacionālo bruņoto spēku spēju ierobežot pretinieka sauszemes spēku formējumiem iespējas viegli šķērsot valsts robežu un strauji virzīties Latvijas iekšienē.

Šī iniciatīva ir daļa no plašākas Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas tiek realizēta saskaņā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministru 2024. gada 19. janvārī parakstīto vienošanos.