Šodien, Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā norisinājās “Industrijas diena NBS – Uzņēmumu spēju demonstrācijas 2024”. Pasākumā pulcējās aizsardzības nozares un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, uzņēmēji, pētniecības iestāžu pārstāvji, nozares attīstībā ieinteresētās nevalstiskās organizācijas, kā arī pārstāvji no Eiropas Komisijas. Paralēli konferencei bija iespēja iepazīties ar Latvijas aizsardzības industrijas piedāvājumu vairāk nekā 40 uzņēmumu stendos. Pasākumu apmeklēja arī Ministru prezidente Evika Siliņa un aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Industrijas diena tika atklāta ar aizsardzības ministra A. Sprūda, Eiropas Komisijas Aizsardzības industrijas un kosmosa ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora Timo Pesonena, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka atbalsta jautājumos brigādes ģenerāļa Kaspara Zdanovska un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas padomes priekšsēdētāja Agra Dundura uzrunas.
Tāpat Industrijas dienas ietvaros norisinājās paneļdiskusija “Kā Eiropa sevi aizsargā – no Eiropas aizsardzības industriālās stratēģijas līdz praktiskiem atbalsta instrumentiem”, kā arī bija iespēja uzzināt par aizsardzības industrijas politikas aktualitātēm.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka šobrīd ir jāvelta vairāk līdzekļi, lai uzlabotu aizsardzības nozares rūpniecības kvalitāti un kapacitāti, kas mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos laikos ir īpaši nozīmīgi. Vienlaikus gan grūtības šajā jomā rada birokrātiskie šķēršļi, kas prasa lielus cilvēkresursus un laiku.
Līdzīga situācija ir arī bezpilota lidaparātu jomā, proti, šobrīd šādas divejādas pielietojamības produkts ir plaši pieprasīts visā pasaulē. Arī straujā attīstība ietekmē iepirkumus. Kā norāda diskusijas dalībnieki, tad šobrīd iepirkt vairākus simtus tūkstošus dronu var izrādīties nepareizi, jo pēc neilga laika tie var kļūt ievērojami neefektīvāki, jo līdz ar dronu attīstību, attīstās arī pretdronu spējas, kas šos bezpilota lidaparātus var neaitralīzēt.
Arī paši uzņēmēji sagaida lielāku atbalstu no valsts, jo šobrīd privātie investori nevēlas ieguldīt naudu pētniecības nolūkos, ja nav zināms, ka vēlāk šo varētu atpelnīt uzsākot ražošanu. Uzņēmēji norāda, ka jaunu spēju un ieroču attīstībai ir nepieciešams valsts atbalsts visos izstrādes posmos, proti, pētniecībā, testēšanā, uzlabošanā un ražošanas aizsākšanā.
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka norādīja, ka šobrīd šī problēma ir identificēta un tiks strādāts pie problēmas risināšanas. Paredzēts, ka tuvākajā laikā tiks izveidots specializēts dronu poligons, kas kalpos par testa un treniņu vietu lidojumiem ar bezpilota lidaparātiem. Šī būs daļa no plāna kā atbalstīt vietējos uzņēmumus, jo konkrētā poligona izbūve uzņēmumiem prasītu lielus izdevumus un sarežģītus izveides nosacījumus.
Tāpat pasākuma apmeklētājiem bija iespēja apmeklēt kādu no paralēlajām sesijām – “Inovācijas un pētniecība – ES un NATO atbalsta instrumenti”, “Sakari, informācijas tehnoloģijas un kiberdrošība”, “Militārās infrastruktūras attīstība”, kā arī “Transports un uzturēšana, ekipējums un bruņojums”, kurās varēja uzzināt par iespējām piedalīties aizsardzības nozares iepirkumos un izmantot ES un NATO atbalsta instrumentus projektu īstenošanai.
Pasākuma mērķis bija aktualizēt aizsardzības industrijai svarīgus jautājumus, kā arī sniegt iespēju Latvijas uzņēmējiem un pētniecības iestādēm iepazīstināt Nacionālos bruņotos spēkus ar Latvijā ražotiem militāras un divējādas pielietojamības produktiem un pakalpojumiem.
Pasākumu “Industrijas diena NBS” kopš 2014. gada organizē Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotiem spēkiem un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju.