Aizsardzības ministrs: Reālie valsts tēriņi aizsardzībai būs lielāki par budžeta projektos iezīmētajiem

LATVIJĀ I 06.10.2023
LETA aizsardzības ministrsbruņojumsdrošībaieročispēju attīstība
Pretgaisa aizsardzības sistēma IRIS-T, ko Latvija plāno iegādāties
Foto: Pretgaisa aizsardzības sistēma IRIS-T, ko Latvija plāno iegādāties Foto: Reuters/Scanpix

Reālie valsts tēriņi aizsardzībai nākamajos gados būs lielāki par budžeta projektos iezīmētajiem skaitļiem, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzīmēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Ministrs atgādināja, ka nākamajos gados Latvija ir plānojusi palielināt ieguldījumus aizsardzībā, lai nākamgad tie sasniegtu 2,4%, bet 2027.gadā - 3% no iekšzemes kopprodukta, bet reālie tēriņi būšot lielāki, jo sākotnējiem plāniem vēl jāpieskata ap miljarda eiro investīcijas pretgaisa aizsardzībā.

Politiķis klāstīja, ka aizsardzības jomā valstij joprojām ir daudz vajadzību - jāattīsta Sēlijas poligons, jāturpina ieviest valsts aizsardzības dienestu u.tjp., bet pretgaisa aizsardzība ir viena no valsts drošībai kritiskajām spējām.

Sprūds atzīmēja, ka Latvijai tiek veidota slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēma - mums jau ir tuvās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet nākamie ir plāni kopā ar Igauniju iepirkt vidējas darbības sistēmas. Šajā jomā līgums vēl jāparaksta, bet aizsardzības resors cer uz pirmajām šo sistēmu piegādēm 2025.gadā.

Latvijas aizsardzības resoram ir trīs raķešu sistēmu projekti - krasta aizsardzība pret kuģiem, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija.

Latvija un Igaunija kopīgi izvēlējušās iegādāties vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T", kas nozīmē, ka šis būs lielākais militārais iepirkums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Aizsardzības ministrija pagājušā gada rudenī sāka sarunas ar ASV par "Kongsberg Defence & Aerospace" pretkuģu raķešu sistēmu NSM (Naval Strike Missile) iegādi. Tāpat ministrija turpina iepirkuma procesu par sešu "Himars" raķešu artilērijas sistēmu iegādi no ASV.

Savukārt runājot par situācija uz Latvijas austrumu robežas, ministrs atzina, ka šī robeža ir zem milzīga spiediena hibrīdkara apstākļos, turklāt sagaidāms, ka šis spiediens turpināsies.

Sprūds uzsvēra, ka bruņotie spēki ir gatavi pastiprināt atbalstu robežsardzei valsts ārējās robežas sargāšanā.