Pirmdien, 10. jūlijā, Ādažu bāzē aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš piedalījās Latvijas armijas 104. dzimšanas dienai veltītā svinīgā pasākumā, sveicot Sauszemes spēku Mehanizētās brigādes karavīrus un pirmā valsts aizsardzības dienesta audzēkņus.
Savā apsveikuma uzrunā Ināra Mūrniece pauda, ka šī ir zīmīga diena, jo Latvijas armijas 104. gadadienu varam svinēt ar jaunu valsts aizsardzības dienestu, un šogad svinību diena sakrīt arī ar Vispārējo dziesmu un deju svētku noslēgumu, un svētkus šogad kupli pārstāvēja arī NBS karavīri un zemessargi.
Bruņoto spēku komandieris papildināja ministri, sakot, ka šī diena ir dzimšanas diena varonībai, drosmei un nacionālās apziņas vēlmei būt neatkarīgiem, būvēt savu valsti un būt gataviem aizstāvēt visas vērtības, par ko ilgstoši sapņojusi Latvijas nācija.
Pasākumu papildināja atraktīvs NBS Štāba orķestra defilē priekšnesums, bet noslēgumā sekoja tradicionālais svētku kūkas mielasts, kura iesākumā NBS komandieris ar zobenu grieza kūku, pasniedzot pirmos trīs gabalus instruktoru izceltajiem labākajiem valsts aizsardzības dienesta karavīriem.
Savos iespaidos ar “Sargs.lv” pēc pirmās dienesta nedēļas dalījās VAD karavīrs Roberts, kuru dienestam pieteikties mudinājusi ģimenes vēsture – jaunieša vecvectēvs bijis artilērists, un tagad arī viņš vēlas kļūt par artilēristu.
Roberts atklāj, ka instruktori ir profesionāli, pretimnākoši un ieklausās jaunajos karavīros. Tikmēr dienesta ikdienas rutīna ir patīkama, un tās gaitā iespējams gan iegūt patīkamu nogurumu, gan arī kārtīgi paēst un izgulēties.
1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.
Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.
Atceroties šo nozīmīgo vēsturisko notikumu, aizsardzības nozare ik gadu atzīmē Latvijas armijas dzimšanas dienu 10. jūlijā.
Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus piedalīties Latvijas armijas dibināšanas gadadienai veltītajā ikgadējā akcijā “Pasveicini karavīru!”. Ja Tavs radinieks, draugs, kaimiņš vai cits pazīstams cilvēks ir Nacionālo bruņoto spēku karavīrs vai zemessargs, iepriecini viņu armijas dzimšanas dienā ar sirsnīgu sveicienu. Tie var būt labi vārdi īsziņā, telefona zvans, sen neredzēta cilvēka apciemojums vai jebkurš cits patīkams pārsteigums pēc Tavas izvēles.