Līdz NATO samitam Viļņā ir jāsasniedz progress alianses lēmumā par Austrumu flanga stiprināšanu, pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu pirmdien Rīgā žurnālistiem sacīja Latvijas prezidents Egils Levits.
Viņš atzīmēja, ka reģiona un alianses stiprināšanai nozīmīgs solis ir Somijas iestāšanās NATO. Somija pilnībā mainīja savu līdzšinējo, 70 gadus ilgo nostāju - tā no neitrālas valsts kļuva par NATO dalībvalsti. Levits uzsvēra, ka tas nāk par labu gan Somijai, gan reģionam un NATO kopumā. Latvijas prezidents pauda pārliecību, ka drīzumā NATO pievienosies arī Zviedrija.
Levits klāstīja, ka Latvija un Igaunija atbalsta arī Ukrainas pievienošanās NATO perspektīvu. Apsveicams ir nesenais NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga paziņojums, ka Ukrainas vieta ir NATO un šajā jautājumā pastāv vienprātība.
Pēc Latvijas prezidenta paustā, NATO samitā Viļņā ir nepieciešams panākt konkrēti izmērāmu progresu. Nepietiek vairs ar paziņojumiem, ka NATO durvis ir atvērtas, jābūt konkrētai ceļakartei, kā Ukraina varēs pievienoties NATO.
Latvijas prezidents vērsa uzmanību uz to, ka Latvija un Igaunija ir pasaulē lielākās Ukrainas atbalstītājas, vadoties pēc iztērētā apjoma pret IKP. Levita ieskatā, tas apliecina, cik nopietni abas valstis uztver Krievijas karu pret neatkarīgu un demokrātisku valsti Ukrainu. Tas arī apliecina valstu iestāšanos par starptautiskajām tiesībām.
Latvija un Igaunija atbalsta īpaša starptautiskā tribunāla izveidošanu, lai Krievija atbildētu par tās agresiju pret Ukrainu. Levits norādīja, ka starptautisko tribunālu varētu izveidot ANO paspārnē, taču nedrīkst automātiski izslēgt arī citas iespējas. Jāstrādā kopā ar tā saucamo "globālo dienvidu" valstīm, kuru nostāja Ukrainas jautājumā nav pausta, vai tā ir bijusi neskaidra. Levits atzīmēja, ka visām valstīm pasaulē ir jāpadara skaidrs, ka starptautiskās tiesības ir miera pamats pasaulē. Tas neattiecas tikai uz Eiropu, bet uz visu pasauli.
"Igaunija un Latvija atbalsta Ukrainu bez nosacījumiem un kopīgi iestājas par to, lai Krievijas loma ANO tiktu ierobežota, lai sankcijas kļūtu efektīvākas un Krievijas noziedznieki tiktu nogādāti tiesas priekšā," sacīja Igaunijas prezidents.
Latvijas prezidents uzsvēra, ka valstu ekonomiskās izaugsmes un drošības pamatā ir arī infrastruktūras stiprināšana, tādēļ prezidenti pārrunājuši Baltijas valstu kopīgos projektus - "Rail Baltica" projekta īstenošanu pēc iespējas ātrākā laikā. Tāpat, pēc Levita paustā, svarīgs ir enerģētikas drošības un neatkarības jautājums, atjaunojamo energoresursu projekti, piemēram, vēja parks "Elwind", kas ir Latvijas un Igaunijas kopējais projekts.
LETA jau rakstīja, ka Latvijā šodien valsts vizītē ieradies Igaunijas prezidents Kariss ar dzīvesbiedri Sirji Karisu, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.
Latvijas un Igaunijas prezidenti rīt, 25.aprīlī, piedalīsies Igaunijas biznesa foruma "From Connectivity to Entrepreneurial Creativity" atklāšanas diskusijā. Vēlāk Kariss apmeklēs Ādažu militāro bāzi un tiksies ar igauņu karavīriem.
