Saeimas deputāti ceturtdien pēc vairāku vairāk nekā trīs stundu diskusijām atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta likumu, kas turpmāko gadu laikā paredz jauniešu obligāto iesaukšanu 11 mēnešu ilgam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Vienlaikus Saeimas deputāti likumam noteica steidzamības statusu, kas to ļaus pieņemt divos lasījumos.
Savā uzrunā Saeimas deputātiem aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsvēra – mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā un , kurā lielākos draudus ne tikai Latvijai bet arī citām valstīm rada noziedzīgais Krievijas režīms, ilgāk gaidīt ar lēmumu par Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu vairs nevar.
Pēc ministra uzrunas sekoja spraigas Saeimas deputātu debates, kuru laikā virkne deputātu valdībai pārmeta likumprojekta straujo virzību, kas novedis pie situācijas, ka iesniegtais likumprojekts būs papildināms un pilnveidojams tā pieņemšanas gaitā Saeimā.
Tikmēr deputāte Vita Anda Tērauda uzsvēra, ka dienestu nepieciešams veidot ievērojot dzimumu vienlīdzību, ko varētu ieviest pakāpeniski. Tas nozīmētu, ka arī sievietēm dienests ir obligāts, taču, lai šādu lēmumu pieņemtu, ir nepieciešams Saeimas atbalsts.
Balsojumā Valsts aizsardzības likumu atbalstīja 66 Saeimas deputāti, bet pret bija 18 likumdevēji. Balsojumā par šo likumprojektu neviens neatturējās.
Līdz ar Valsts aizsardzības likumu Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja arī virkni ar šo likumu saistīto grozījumu citos tiesību aktos.
Valsts aizsardzības likuma otrajam lasījumam Saeima priekšlikum iesniegšanas termiņu noteica līdz 13. oktobrim, savukārt otrajā un galīgajā lasījumā deputāti likumprojektu skatīs 20. oktobrī.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka, pasliktinoties drošības situācijai reģionā un samazinoties Nacionālo bruņoto spēku rekrutēšanas apjomiem, Aizsardzības ministrija piedāvāja ieviest 11 mēnešu ilgu Valsts aizsardzības dienestu.
Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts paredz, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, kā arī dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties Latvijas pilsones – sievietes šajā pašā vecuma grupā.
Pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023. gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.
Likumprojekts paredz trīs valsts aizsardzības dienesta izpildes veidus – dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā, dienestu Zemessardzē un augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Sākot ar 2024. gadu, kā alternatīvu varēs iziet valsts civilo dienestu.
Plānots, ka apmācāmie, kuri dienēs Nacionālo bruņoto spēku vienībā, saņems kompensāciju 300 eiro mēnesī, bet pēc dienesta beigām – atvaļināšanās kompensāciju 1100 eiro apmērā. Tāpat viņiem nodrošinās ēdināšanu, formas tērpu, nepieciešamo dienesta inventāru un dzīvošanu kazarmās. Par apmācāmajiem veiks arī sociālās apdrošināšanas iemaksas likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā. Kompensāciju apmēru plānots pielāgot ekonomiskajai situācijai valstī, kā arī tiks izskatītas iespējas apmācāmajiem piešķirt papildu sociālās garantijas.
Pēc 11 mēnešiem dienesta valsts aizsardzības dienesta karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē. Augstskolu studentiem pēc atvaļināšanas rezervē būs tiesības turpināt studijas tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas. Arī darba devējam darbiniekam, kurš atbrīvots no darba pienākumu pildīšanas uz valsts aizsardzības pildīšanas laiku, būs jāsaglabā iepriekšējais darbs vai jānodrošina līdzīgs vai līdzvērtīgs darbs ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.
