Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas paredz noteikt vairākas jaunas atceres dienas, kurās tiks godināta pretošanās kustības dalībnieku piemiņa Latvijas okupācijas periodā.
Kalendārā noteikta Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena, Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena.
Kā Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena noteikta 2.marts, kad 1945.gadā Viļakas (bijušā Abrenes) apriņķa Stompaku purva salās notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē.
17.martu Saeima noteica par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, jo šajā dienā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome 1944.gadā pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas valsts neatkarības faktiskā atjaunošana. Šajā piemiņas dienā plāno godināt un atcerēties visus nacionālās pretošanās kustības dalībniekus.
Savukārt 21.novembrī iedzīvotājus rosinās atminēties 2013.gada 21.novembrī notikušo Zolitūdes traģēdiju, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, bojā gāja 54 cilvēki un vēl vairāki tika ievainoti. Paredzēts, ka šī atceres diena būs piemiņas un cieņas apliecinājums visiem traģēdijas upuriem, un tā atgādinās par sabiedrības kopējo atbildību, lai nepieļautu šādu traģēdiju atkārtošanos nākotnē.
Vienlaikus Saeima likuma grozījumos par "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" iekļāvusi arī arī Valsts valodas dienu, ko turpmāk atzīmēs 15.oktobrī. Tieši 1998.gada 15.oktobrī Saeima Satversmes 4.pantā nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu Latvijā. Atzīmējot Valsts valodas dienu, plāno uzsvērt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālo nozīmi saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanā un valstiskuma pastāvēšanā